Pērkot pudelēs pildītu dzeramo ūdeni, patērētājiem nav ne jausmas, no kurienes tas nācis, – vai ūdens iegūts dziļurbumā vai iepildīts no krāna.
Zemkopības ministrija (ZM) rosina ieviest prasību, kas liktu ražotājiem uz marķējuma norādīt ūdens ieguves vietu. Savukārt gadījumos, ja ūdens pildīts no krāna, uz marķējuma būtu jāmin konkrētā ūdensapgādes uzņēmuma nosaukums.
ZM speciālisti, izstrādājot MK noteikumu projektu Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības bezalkoholiskajiem dzērieniem, izpētījuši, ka šobrīd patērētājiem nav īsti skaidra atšķirība starp produktiem – fasēts dzeramais ūdens, galda ūdens, dabiskais minerālūdens un avota ūdens. Veikalu plauktos dzeramais ūdens mijas ar minerālūdens un avotu ūdens pudelēm, un, kā atzina Maxima alus un bezalkoholisko dzērienu grupas vadītāja Agnese Ļuta, pircēji īsti nezina, kādu ūdeni iegādājas. Arī Venden veiktais pētījums liecina par līdzīgu tendenci. «Latvijas tirgū vairākums ražotāju piedāvā nevis dabisko ūdeni, bet parastu dzeramo ūdeni, bieži vien nenorādot tā izcelsmes vietu un sastāvu. Lai patērētāji būtu līdzatbildīgi produkta izvēlē, viņiem ir jāsaņem pilnvērtīga informācija par produkta sastāvu un ieguves vietu. Diemžēl šobrīd likumdošana nosaka, ka informācija par produktu uz marķējuma jānorāda tikai dabiskā minerālūdens un avota ūdens ražotājiem. Savukārt uz parasta dzeramā ūdens iepakojumiem šo informāciju var nenorādīt,» sacīja SIA Venden izpilddirektors Gatis Kamarūts.
Rosina jaunas normas
ZM apstiprina, ka līdz šim fasēta dzeramā ūdens marķējumā nav bijis jānorāda precīza ūdens ieguves vieta un apstrādes veids. Pēc ministrijas secinātā, lielākā daļa fasētā dzeramā ūdens ražotāju savas produkcijas cenu balsta uz viltīgi izdomātiem nosaukumiem un bieži patiesībai neatbilstošām mārketinga leģendām. Tā kā tas rada nepareizi izprastu tirgus konkurenci starp ūdens ražotājiem, ZM rosina ieviest obligātu prasību dzeramā un galda ūdens marķējumā norādīt ūdens ieguves vietu un apstrādes veidu. Tas nozīmē, ka, pārdodot pudelēs ūdeni, kas ņemts no Rīgas centralizētās ūdens sistēmas, kā ieguves avots būtu jānorāda Rīgas ūdens, ja, protams, šis noteikumu projekts iegūtu likuma spēku.
Vai šobrīd mazumtirdzniecībā nonāk fasēts krāna ūdens, Pārtikas un veterinārā dienesta augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons neatklāja. A. Ļuta sacīja, ka arī Maxima Latvija rīcībā nav informācijas, vai veikala plauktos ir atrodams fasēts krāna ūdens, jo šobrīd likums neprasa ražotājiem atspoguļot ūdens ieguves vietu uz marķējuma.
Ražotāji pagaidām atturējās paust savu viedokli, jo ZM izstrādāto noteikumu projektu saņēmuši tikai nule un vēl nav paspējuši ar to iepazīties.
Vietējie zaudēšot
Vienlaikus ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale atzina, ka, ieviešot stingrākas prasības nekā ES un tā būtu, arī apstiprinot noteikumu projektu pašreizējā redakcijā, vietējiem ražotājiem tiek uzlikti lielāki ierobežojumi nekā ievestajai produkcijai, uz kuru Latvijas stingrākās prasības neattiektos. Līdz ar to Latvijā varētu pārdot, piemēram, Lietuvā pildītu ūdeni, nenorādot tā izcelsmes vietu.
Pašreizējās prasības minerālūdens, avotu ūdens un dzeramā ūdens fasētāji cenšas izpildīt, un PVD nav konstatējis kliedzošus pārkāpumus, piemēram, tādus, kad dzeramais ūdens tiktu pārdots kā dabisks minerālūdens vai avotu ūdens, Neatkarīgajai sacīja M. Eiklons. n
***
UZZIŅAI
Latvijā reģistrēti un darbojas
• 26 dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumi
• 3 avota ūdens ražotnes
• 2 dabiskā minerālūdens ražotnes
Avots: PVD