Ģenerālprokurors Armīns Meisters, kurš amatā aizvadījis pirmos trīs mēnešus, intervijā “nra.lv TV sarunas” skaidroja, kādēļ nācās izbeigt skaļo “Rīgas satiksmes” korupcijas lietu.
2018. gada beigās, 2019. gada sākumā izskanēja daudzmiljonu kukuļdošanas lieta, kurā iesaistīts pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” un ārvalstu uzņēmumi. Šī ziņa ieņēma galveno vietu mediju telpā. Pēc tam rezonanse noklusa, un 2023. gadā šis kriminālprocess tika izbeigts.
Uz jautājumu, vai lietas skaļums vienmēr nozīmē, ka lieta ir pamatota, A. Meisters atbildēja, ka noteikti nē. Situācija ir jāvērtē, kas to skaļumu izraisa - vai izmeklēšanas iestāžu darbības, vai iesaistītās personas atpazīstamība. Ir arī tāda sabiedriskā rezonanse, kas nav ne prognozējama, ne izskaidrojama, it kā gadījums, kas citā brīdī vispār neizskanētu, ieņem absolūti pirmo vietu visos ziņu topos, sacīja ģenerālprokurors.
A. Meisters teica, ka viņam kā prokuroram ir svarīgi, ka lietas skaļums un iesaistītās personas nevar mainīt attieksmi, pierādījumu apjomu, darba kvalitāti, profesionalitāti, jo likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kurš ir izdarījis noziedzīgo nodarījumu un ar cik lielu sabiedrisku rezonansi tas ir, jānodrošina pienācīga izmeklēšana un jāsavāc vainas pierādījumi, lai varētu lemt par turpmāko rīcību un virzību uz tiesu.
“Ja šajā gadījumā pierādījumi nebija pietiekami, tad arī ir loģisks iznākums - izbeigt šo kriminālprocesu pirmstiesas procesa stadijā, nevis tikai tamdēļ, ka šī lieta ir skaļa, iet uz tiesu, lai gan prokuroram nav pārliecības, vai viņš spēs pamatot savu apsūdzību,” teica ģenerālprokurors.
Pēc A. Meistera sacītā, tā ir profesionalitāte un atbildības uzņemšanās - atzīt to, ka mēs nevarējām pierādīt, nevis pārcentīgi un kaut kādā sabiedrības ietekmē virzīties uz tiesu tikai tāpēc, ka šī lieta ir skaļa. “Tā tas nedrīkst būt,” uzsvēra ģenerālprokurors.
A. Meisters teica, ka neatbalsta šādu pieeju - sataisām skaļu lietu, un tad neatkarīgi no tā, vai mums ir pārliecība un pierādījumi, mēs ejam un vēl gadiem tiesājamies. Ja mēs redzam (un to tikai prokurors var izlemt), ir vai nav pietiekami pierādījumi, vai viņš spēs pārliecināt tiesu par personas vainu, tikai tad ir scenārijs iet uz tiesu. Visos citos gadījumos, ja nav šīs pārliecības un pierādījumu, lieta līdz tiesai nenonāk, skaidroja ģenerālprokurors.