«Tā ir liela nauda, un apmēram 600 bērni invalīdi šovasar var piedalīties nometnēs. Šī ir tā sociālā atbildība, caur kuru ar valsts uzņēmumu atbalstu saņem liela daļa ģimeņu. Tāpēc pirms Finanšu ministrijas (FM) ierosinājuma pieņemšanas tas ir jāizdiskutē, vai no tā netiks nodarīts ļaunums pašas valsts dzīvotājiem,» norāda Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš, līdzīgi kā citi, ir satraukts par valdībā nonākušo FM ieceri sakarā ar izmaiņām tiesību normās, lai valsts uzņēmumi no nākamā gada vairs nevarētu ziedot dažādiem sabiedriskā labuma mērķiem. A. Bērziņš piebilst, ka šogad no Latvijas valsts mežiem saņemts tāds ziedojums, lai varētu noorganizēt apmēram 20 nometnes bērniem invalīdiem. Bez šā finansējuma pašu spēkiem tas nebūtu iespējams.
Satraukumu paudusi arī Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kura gadu pirms olimpiskajā spēlēm Londonā ceļ trauksmi par apdraudējumu sportistu dalībai. «Līdz Londonas olimpiskajām spēlēm atlicis vairs tikai gads. Tieši tāpēc mēs esam pašlaik satraukušies par atsevišķu ierēdņu iecerēm tik īsā laika posmā pirms pašas olimpiādes katastrofāli samazināt sportistiem pieejamo finansējumu. Jāņem vērā tas, ka olimpiskajām spēlēm LOK var novirzīt tikai daļu no valsts piešķirtās un uzņēmumu ziedotās naudas. Lai nodrošinātu sportistu sagatavošanos un sacensību sistēmas darbību ilgtermiņā, LOK ir jāorganizē Latvijas jaunatnes un pieaugušo olimpiādes, komanda jāsagatavo un tai jāpiedalās Eiropas un pasaules jauniešu olimpiādēs, kā arī citās sacensībās un pasākumos,» atklāj LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Savukārt viens no Londonas olimpisko spēļu potenciālajiem dalībniekiem pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš uzskata, ka sponsoru nauda ir svarīga, tāpēc, uzzinot par iespēju, ka tā varētu zust, viņš un kolēģi ir nepatīkami pārsteigti.
Viņš neslēpj, ka atlases kritēriji olimpiskajām spēlēm Londonā ir krietni grūtāki nekā pirms spēlēm Pekinā, kur pirmo reizi piedalījās arī Latvijas pludmales volejbolisti. «Pēc reitinga Pekinā iekļuva 24 komandas un bija 12 turnīru. Tagad pēc reitinga uz Londonu tiks 16 komandas, un ieskaitē vērtēs astoņus labākos turnīrus. Tas nozīmē, ka mums ir jācenšas braukt uz visiem Pasaules kausa posmiem, jo nevaram izlaist arī tālos posmos, piemēram, Brazīliju. Ja nogriezīs iespēju sadarboties ar sponsoriem, tā būs nāve,» skaudro realitāti iezīmē M. Pļaviņš.
LOK mērķis ir, lai uz olimpiskajām spēlēm aizbrauktu sportisti, kuri patiešām var cīnīties par labiem rezultātiem, nevis vienkārši piedalīties. Kopš gada sākuma sportisti aktīvi piedalās kvalifikācijas sacensībās, lai varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs. Kvalifikācijas sacensības turpināsies līdz nākamā gada jūlijam. Pašlaik olimpisko spēļu normatīvus izpildījuši un līdz ar to kvalificējušies dalībai olimpiskajās spēlēs 27 Latvijas sportisti. Paredzams, ka līdz olimpiādei nepieciešamās kvalifikācijas prasības varētu izpildīt vairāk nekā 40 sportistu.
«Daudziem sportistiem tieši šis atbalsts ir izdzīvošanas un labu rezultātu jautājums. Jau tagad daudzi sportisti meklē iespējas pārcelties uz ārzemēm, lai tur pelnītu līdzekļus iztikai, un valsts uzņēmumu atbalsta liegšana būtu neatgriezenisks kaitējums ne vien Latvijas dalībai turpmākajās olimpiskajās spēlēs, bet arī jauno sportistu sagatavošanai un motivēšanai. Jo, nesaņemot paredzētos līdzekļus, sportistiem nebūs iespējams ne iegādāties nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, ne arī pienācīgi sagatavoties olimpisko spēļu līmenim,» uzsver A. Vrubļevskis.
Statistika liecina, ka tikai pusi no sportistiem nepieciešamā finansējuma nodrošina valsts, pārējie līdzekļi tiek saņemti no sponsoriem. Olimpisko programmu īstenošanai nākamgad ziedojumos bija plānots piesaistīt 1,5 miljonus latu. FM uz Neatkarīgās jautājumiem par nepieciešamību izbeigt sponsorēšanu no valsts uzņēmumiem neatbildēja.
