Par 8,8 miljoniem eiro pirktajiem autobusiem aizsalst durvis, daži pat nevar iziet pirmo tehnisko apskati

KNAB sācis resorisko pārbaudi, lai izvērtētu Valsts kontroles sniegto informāciju par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem 8,8 miljonu eiro apmērā, kas finansēti no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem, ziņo raidījumā "de facto".

Valsts kontrole norādījusi uz iespējamām priekšrocībām diviem Latvijas uzņēmumiem. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka uzņēmums “Electrify”, iespējams, palīdzējis Dienvidkurzemes pašvaldībai sagatavot tehnisko specifikāciju, bet Jelgavas novada iepirkumā “Eco bus” uzvaru pavada personīgu saišu ēna - specifikācijas autore iepriekš strādājusi vienā uzņēmumā ar uzvarējušās firmas vadītāju.

Divus elektriskos mikroautobusus skolēnu pārvadāšanai Dienvidkurzemes novadā piegādāja 2024. gadā. Katrs no tiem izmaksāja 312 tūkstošus eiro - lielāko daļu sedza no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem, aptuveni 50 tūkstošus samaksāja pašvaldība. Taču, kā stāsta pašvaldības autobusa vadītājs Arturs Kuzmins, aukstajos ziemas rītos mikroautobusa salonu neizdodas uzsildīt pat vairāku stundu laikā.

“Ja nebūtu dīzeļa apsildes, tad būtu kā ledusskapī,” sacīja viņš. Jaunais transportlīdzeklis neizgāja pat pirmo tehnisko apskati, jo nestrādāja stāvbremze. Tagad pašvaldība vēlas pieprasīt piegādātājam transportlīdzekļa maiņu.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs (LRA) norāda uz aizdomām par manipulācijām ar datiem, stāstot, ka uz tām pašām rūpnīcas šasijām konstatētas vēlāk pieražotas identifikācijas plāksnītes. Viņaprāt, tas būtu jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm.

Mikroautobusu ražotājs ir Latvijas uzņēmums “Electrify”. Pirms vairākiem gadiem tas pieteica savus elektroautobusus kā vietējo inovāciju. Idejas pamatā ir Mercedes-Benz kravas furgonu pielāgošana pasažieru pārvadāšanai. Lai arī atsevišķas detaļas mēdz būt pat vairākus gadus vecas, normatīvo aktu izpratnē šos transportlīdzekļus pielīdzina jauniem. Kompānija Mercedes-Benz gan par šādu ražojumu saistības neuzņemas.

Kad pašvaldības pirms aptuveni četriem gadiem par Atveseļošanas fonda naudu sāka pirkt elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, “Electrify” plūca uzvaras laurus - sešas pašvaldības iegādājās kopumā 11 autobusus. Vidējā cena - 287 tūkstoši eiro par vienu. Pašvaldībām bija jāsamaksā tikai pievienotās vērtības nodoklis. Saldus novada pašvaldības izpilddirektora 1. vietnieks Arvis Blūms atzīst, ka par pašvaldības līdzekļiem šādus autobusus nepirktu, jo dīzeļdegvielas transports būtu izdevīgāks, taču izvēli noteikusi iespēja tos iegādāties, pašiem sedzot tikai aptuveni 20% no izmaksām.

Par Eiropas naudu iegādājās ne vien autobusus, bet arī uzlādes stacijas, kas, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldībai ļāva reizē labiekārtot vietējās katlu mājas teritoriju par teju 150 tūkstošiem eiro. Pašvaldība skaidro, ka ieguldījumi bijuši nepieciešami, jo iepriekš nebija atbilstoša stāvlaukuma, kas nodrošinātu “pietiekamu platību manevrēšanai, ņemot vērā autobusa izmērus”.

Vienīgā pašvaldība, kas neizvēlējās vietējā ražotāja elektrisko mikroautobusu, ir Smiltenes novads. Tehniskās specifikācijas izstrādē tas piesaistīja Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu. Iznākumā mikroautobuss maksāja par aptuveni 20% jeb ap 60 tūkstošiem eiro lētāk nekā vidēji pārējām pašvaldībām. “Protams, pašvaldībai funkciju ir daudz. Bet mēs neesam eksperti pilnīgi visā. Tāpēc mēs nekautrējamies meklēt palīdzību, kad tā ir nepieciešama,” atzina Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš.

Dienvidkurzemes novadam sagatavot tehnisko specifikāciju palīdzējis pats “Electrify”. 2022. gada nogalē kompānijas pārstāvis nosūtīja pašvaldības speciālistam e-pastu par uzņēmuma ražotajiem elektroautobusiem un uzlādes stacijām. Pašvaldība pēc tā sagatavoja formu tirgus izpētei, ko tālāk nosūtīja potenciālajiem piegādātājiem. Pieteicās tikai pats konsultants - “Electrify”, un tas arī uzvarēja iepirkumā.

“Pašvaldībām pieredzes elektroautobusu iegādes jomā nav. Šajā brīdī mēs nosūtījām potenciālo specifikāciju, kāda varētu būt, kādu var izsūtīt piegādātājiem,” sacīja “Electrify” valdes priekšsēdētājs Agris Amoliņš. Viņš gan uzsvēra, ka runa esot par tirgus izpēti, nevis iepirkuma tehnisko specifikāciju.

Savukārt Dienvidkurzemes novada domes deputāts Aivars Galeckis (ZZS), kurš 2023. gadā vadīja iepirkuma komisiju, atsaucas uz tā brīža piedāvājuma trūkumu tirgū un neslēpj, ka piegādātāja sūtītā informācija izmantota, lai aprakstītu pašvaldībai vēlamo autobusu.

Īpašu labvēlību konkrētajam ražotājam šajā iepirkumā saskata tagadējais domes vicemērs Andrejs Radzevičs (LRA): “Es pieļauju, ka pretendents ir viesojies pašvaldībā un kaut ko runājis. Var teikt, ka tas bija mārketings aktīvais droši vien.”

Dienvidkurzemes novada izstrādātajā tehniskajā specifikācijā iekļauta prasība pēc noteikta autobusa platuma ar 4 cm diapazonu un konkrētu svaru. Bažas par to, ka prasības varētu būt apzināti sašaurinātas, pauda Valsts kontrole.

“Ņemot vērā, ka pašvaldības sākotnēji veica projektu pieteikumu sagatavošanu un projektu aizstāvēšanu VARAM un pēc tam arī veica publiskus iepirkumus, kuros uzvarēja dažādi piegādātāji, mums nav īsti skaidrs jūsu jautājums par ietekmēšanu un kā tas būtu iespējams,” rakstiski komentēja “Eco bus” valdes loceklis Aleksejs Maslovs.

No noteikumu rakstīšanas brīža līdz uzvarai iepirkumos - revidenti izceļ divu uzņēmumu aktīvu iesaisti, kas faktiski ierobežoja konkurenci. Piemēram, “Eco bus” un “Electrify” bija vienīgie uzņēmumi, kas parādījās pašvaldībām domātajos semināros. Valsts kontroles ieskatā centralizēts iepirkums būtu ļāvis nonākt pie labāka rezultāta. Tam gan atbildīgā ministrija nepiekrīt. “Kāpēc jūs domājat, ka centralizētai institūcijai arī būs pieredze?” ar pretjautājumu atbild VARAM Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.