VIDEO. 430 tūkstoši cilvēku Latvijā var atļauties nestrādāt – viņus uztur valsts, tuvinieki vai draugi
Cilvēkkapitāla pieejamība jau šobrīd kļuvusi par vienu no atslēgas faktoriem Latvijas ekonomikas attīstībā. Uzņēmējiem trūkst gan darbinieku, gan atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, bet valsts politika ārvalstu darbaspēka piesaistē joprojām nav skaidri definēta, “nra.lv TV sarunas” intervijā ekonomistam Andrim Cinim uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
K. Gorkšs norādīja, ka cilvēkkapitāla jautājums tiešā veidā ietekmē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti. Daļa potenciālo investoru un uzņēmēju saskaras ar ļoti praktisku problēmu - trūkst cilvēku, lai paplašinātu uzņēmējdarbību, mainītu tās virzienu vai vispār uzsāktu investīcijas Latvijā.
Problēma esot divējāda. No vienas puses - nepietiekams darbinieku skaits. No otras - kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus vajadzībām. Ja piedāvājums neatbilst pieprasījumam, veidojas strukturāla plaisa, kas kavē ekonomikas attīstību.
Mērķis - 900 tūkstoši nodarbināto - Latvijas ekonomikas attīstības prognozēs balstās pieņēmumā, ka valstī būtu jābūt vismaz 900 tūkstošiem nodarbināto. Taču realitātē šis rādītājs joprojām nav sasniegts. Pēdējos gados nodarbināto skaits faktiski stagnē, bet 2025. gadā tas svārstījies aptuveni 860-880 tūkstošu robežās.
Vienlaikus Latvijā ir ievērojams ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits - ap 420-430 tūkstošiem cilvēku dažādās mērķa grupās. Pēc K. Gorkša domām, tieši šeit meklējamas iespējas darba tirgus paplašināšanai, tomēr nepieciešami mērķēti risinājumi, lai šos cilvēkus veiksmīgāk iesaistītu nodarbinātībā.
Papildu izaicinājums ir ārvalstu darbaspēka piesaiste. K. Gorkšs uzsvēra, ka Latvijā joprojām trūkst skaidras valsts politikas šajā jautājumā - nav definēts, kādus un kāda līmeņa speciālistus valsts vēlas piesaistīt. Statistika rāda, ka Latvijā strādā nedaudz vairāk par 12 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu. Turklāt augsti kvalificētu speciālistu īpatsvars ir ļoti zems - attiecība starp zemas un augstas kvalifikācijas darbiniekiem ir aptuveni 145 pret 1. Tas, pēc K. Gorkša teiktā, atspoguļo pašreizējo struktūru un liek uzdot jautājumu, vai tā atbilst valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem.
Cilvēkkapitāla pieejamība nav tikai darba tirgus problēma - tā ir Latvijas konkurētspējas pamatā. Ja netiks risināts gan nodarbināto skaita, gan kvalifikācijas jautājums, investīciju piesaiste un ekonomikas izaugsme var būtiski bremzēties. Diskusija par to, kā aktivizēt vietējos darba resursus un vienlaikus mērķtiecīgi piesaistīt augsti kvalificētu ārvalstu darbaspēku, kļūst arvien aktuālāka. Pretējā gadījumā Latvija riskē atpalikt konkurencē par investīcijām un talantiem reģionā, uzskata K. Gorkšs.
