"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs ir piesardzīgs attiecībā uz iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikumu Latvijā aizliegt nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes.
Kā aģentūrai LETA norādīja Šuvajevs, telefonkrāpniecība ir aizvien pieaugoša problēma un viņš novērtē, ka iekšlietu ministrs ir gatavs piedāvāt risinājumus.
"Tomēr esmu piesardzīgs atbalstīt vienkāršu aizliegumu nereģistrētām SIM kartēm. Vēlētos dzirdēt, kā tas risinātu situācijas, kur krāpnieki zvana no SIM kartēm, kuras ir nopirktas ārpus Latvijas," pauda politiķis.
Viņš norādīja, ka redz nopietnu privātuma tiesību ierobežojumu, uzsverot, ka tam ir jābūt pamatotam.
"Kopumā valdībai vajadzētu sagatavot risinājumus vairākos līmeņos, nosakot uzdevumus telekomunikāciju uzņēmumiem, finanšu iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm. Atsevišķi individuāli pasākumi nesasniegs mērķi - mazināt telefonkrāpniecības upuru skaitu," uzskata deputāts.
LETA pagājušajā nedēļā vēstīja, ka iekšlietu ministrs Kozlovskis cer mēneša laikā Latvijā aizliegt nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes.
Iekšlietu ministrija (IeM) ir izstrādājusi un virza grozījumus Elektronisko sakaru likumā, ar kuriem paredzēts noteikt elektronisko sakaru komersantu pienākumu nodrošināt priekšapmaksas elektronisko sakaru pakalpojumu jeb SIM karšu mobilo sakaru lietotāju reģistrāciju. Likumprojekts februāra sākumā iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbilstoši Valsts policijas (VP) datiem, nereģistrētu mobilo sakaru priekšapmaksas karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā, tostarp krāpšanā, ir ap 40% no visiem atklātajiem noziegumiem, turklāt šim īpatsvaram ir tendence palielināties.
"Obligāta priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija ir noteikta 157 valstīs. ES valstu pieredze, kas šo lēmumu jau ir izdarījušas, pierāda, ka SIM karšu reģistrācija būtiski ietekmē to izmantošanu noziedzīgos nodarījumos, kā arī padara efektīvāku noziegumu apkarošanu. Praksē ar priekšapmaksas SIM karšu obligāto reģistrāciju mēs Latvijā mazināsim viltus spridzināšanas draudus, krāpniecības riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko vielu realizāciju, nereģistrētu dronu izmantošanu un tamlīdzīgus noziegumus," uzskata Kozlovskis.
IeM sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām strādā pie risinājuma, lai ar pasākumu kompleksu noteiktu SIM-box iekārtu statusu un ierobežotu pretlikumīgu to izmantošanu.
Valsts policija (VP) pēdējo divu gadu laikā saistībā ar tā dēvētajām telefonkrāpšanām aizturējusi vairāk nekā 200 personas, liecina IeM sniegtā informācija Saeimas Pieprasījumu komisijai.
IeM apkopotā informācija liecina, ka 2024. un 2025. gadā apturēta piecu krāpniecisko "zvanu centru" darbība, kratīšanas īstenotas Latvijā un Ukrainā, fokusējoties uz investīciju krāpšanām, viltus policistiem un banku darbiniekiem.
Izmeklētāju darba rezultātā arestēta manta vairāk nekā 3,5 miljonu eiro vērtībā, Latvijā apcietinātas piecas personas, izdoti seši Eiropas apcietinājuma orderi, veiktas 102 kratīšanas, identificēti 89 cietušie, pie kriminālatbildības sauktas 12 personas, kopējie nodarītie zaudējumi aplēsti 3,1 miljons eiro.
VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde dažādu kriminālprocesos divu gadu laikā aizturējusi vairāk nekā 200 personas. Šīs personas ir gan saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, piemēram, tā dēvētie mūļi un vervētāji, gan saistīti ar krāpšanu, piemēram, operatori.