Krāpnieki regulāri maina un papildina jau zināmas krāpšanas shēmas, un pēdējos mēnešos novēroti arvien vairāk gadījumu, kur ilgstošas krāpšanas ietvaros tiek izkrāpti arī personu nekustamie īpašumi. Mājoklis tiek pārdots, un šis fakts tiek reģistrēts Zemesgrāmatā, bet persona tikmēr ir apvārdota un domā, ka dara visu iespējamo, lai sevi pasargātu no palikšanas bez mājām, ziņo "Luminor" bankas pārstāvji.
Nekustamā īpašuma izkrāpšana ir jauns posms jau zināmajā telefonkrāpnieku shēmā. Tiek saņemts negaidīts telefona zvans, kurā tiek izmantoti jau labi zināmi, bet ik pa laikam mainīgi scenāriji - nepieciešamība pārbaudīt skaitītājus, it kā nesaņemta vēstule no valsts iestādēm, piemēram, VSAA, pieslēgti maksas pakalpojumi telefona numuram vai kāda cita izdomāta situācija, kur tiek prezentēta kāda situācija, kas apdraud zvana saņēmēja naudu. Tālāk seko komunikācija saziņas platformās, piemēram, "Whatsapp", kur krāpnieki, uzdodoties par policijas vai bankas darbinieku, vai citu uzticamas profesijas pārstāvi, palīdz ar jautājuma risināšanu. Krāpnieki uztur nepārtrauktu saziņu, kas neļauj apdomāties par notiekošo. Tiek sūtīti dažādi dokumenti, kas it kā apliecina izmeklēšanu un “cietušā statusu”, kā arī tiek lūgts šo saziņu turēt noslēpumā. Tā tiek veidota uzticība ar viltus personām, kas pēc tam tiek izmantota, lai panāktu, ka persona veic darbības krāpnieku interesēs.
Bankas pieredze liecina, ka telefonkrāpšana visbiežāk skar seniorus, tāpēc arī īpašuma pārdošanas gadījumi biežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus. Tomēr jāņem vērā, ka ar krāpšanu var saskarties ikviens, tā nediskriminē. Krāpnieki vispirms nodibina uzticību, radot ilūziju par situāciju, kas nav patiesa, piemēram, sakot, ka ir jau paņemts kredīts ar nekustamā īpašuma ķīlu vai ka krāpnieki mēģina pārdot īpašumu un nepieciešams atklāt viņu personības. Viņi pielāgo savus paņēmienus, lai radītu sajūtu, ka viņi ir vienīgā uzticamā palīdzība un atbalsts situācijas risināšanā.
Nevienam citam nevar uzticēties, jo apkārtējie esot iesaistīti šajā procesā. Īpašuma izkrāpšanas gadījumā persona tiek pārliecināta, ka īstenībā tas netiek pārdots, bet gan “tiek spēlēts teātris” un viņam jāizpilda instrukcijas, lai palīdzētu izmeklēšanai. Personai tiek nodota informācija, ko teikt notāram, māklerim, pircējam. Kad nauda par īpašuma pārdošanu tiek saņemta kontā, tad tā jāizmaksā un jāatdod. Krāpnieki saka, ka nauda jānodod atpakaļ pircējam, ņemot vērā, ka pārdošana nav notikusi, lai gan patiesībā nauda tiek atdota krāpniekam.
Šie darījumi nereti izskatās kā patiesi nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumi, jo iesaistītās puses - pircējs, pārdevējs, mākleris un notārs - ir īstas un veic darījumu kā parasti. Aizdomas bankai visbiežāk rodas situācijās, kad klients neilgi pēc nekustamā īpašuma pārdošanas cenšas izņemt saņemto summu skaidrā naudā un šāda rīcība neatbilst līdzšinējiem paradumiem. Šādos gadījumos banka sazinās ar klientu, lai precizētu līdzekļu izlietojuma mērķi un, izvērtējot sniegto skaidrojumu, darījumu pamatojošos dokumentus un citus apstākļus, pārliecinātos, vai nepastāv krāpšanas risks.
Praksē novērots, ka krāpšanas ietekmē klienti sniedz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju par darījumiem, jo rīkojas saskaņā ar krāpnieku norādēm. Saņemtie skaidrojumi šādos gadījumos ir dažādi un mainīgi - no plāniem pārcelties uz dzīvi ārvalstīs vai veikt remontu līdz apgalvojumiem par neuzticēšanos bankām un vēlmi līdzekļus glabāt mājās.
Pirmkārt, īpašuma vērtība - krāpnieki var mudināt pārdot īpašumu zem tirgus vērtības, lai darījums notiktu ātrāk. Tomēr arī tas var būt sastopams normālās pārdošanas situācijās, tāpēc šī pazīme nav viennozīmīga. Otrkārt, līdzekļu izlietojums - biežākie indikatori ir saistīti ar līdzekļu ātru izņemšanu un nodošanu “drošai glabāšanai” vai it kā nodošanu atpakaļ pārdevējam, jo krāpniekiem ir svarīgi iegūt tos pēc iespējas ātrāk, kamēr krāpšana nav atklāta.
Saņemot jebkādu negaidītu saziņu, vienmēr svarīgi saglabāt mieru un pārbaudīt informācijas patiesumu oficiālos kanālos. Tieši ilgstošas krāpšanas gadījumos ir īpaši svarīgi runāt ar citiem cilvēkiem, paziņām, ģimeni. Ja rodas aizdomas par krāpniecību, drošākais risinājums ir pārtraukt saziņu ar krāpnieku, par krāpšanas gadījumu informējot banku un Valsts policiju.