Saeima konceptuāli piekrīt likumprojektam par atbalstu iedzīvotājiem rēķinu nomaksai

Rīga, 19. febr., LETA. Saeima ceturtdien nodeva skatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā un vēlāk arī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz 2026. gada ziemas periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus.

Saeima lēma likumprojektam noteikt steidzamību.

Likumprojektu trešdien Ministru kabinets atbalstīja valdības ārkārtas sēdē. Tas atbalstīts, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iebildumiem un zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu un to skatīt valdības sēdē nākamotrdien.

Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem - no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām - no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka janvāra-aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7571 personu - no 33 040 līdz 40 611, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro - no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli - 300 eiro mēnesī, ar esošo koeficientu iepriekšējo pabalstu apmērs būtu 192 eiro, bet tagad pie esošiem koeficientiem viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī, skaidro LM. Izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Koeficientu palielināšana attieksies arī uz Ukrainas civiliedzīvotāju grupu. Prognozēts, ka pabalsta saņēmēju skaits Ukrainas civiliedzīvotāju vidū palielināsies par aptuveni 515 cilvēkiem, norāda LM.

Tāpat ministrija aicina ņemt vērā, ka mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķins tiks veikts automātiski, savukārt pārējām mājsaimniecībām, jārīkojas pašām - tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta iespējamo piešķiršanu.

Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti mājokļa pabalsta nodrošināšanā mājsaimniecībām un veikuši papildu darbu, drīkst noteikt papildus normatīvajos aktos par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram piemaksu par darba intensitāti līdz 30% no mēnešalgas.

Līdz ar to ar likumprojektu paredzēts, ka darbiniekam var noteikt piemaksu līdz pat 50% kopsummā.

Likumprojektā noteiktais piemaksas apmērs esot uzskatāms par samērīgu ar šobrīd normatīvajos aktos noteikto piemaksas apmēru pārējo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, kā arī, ievērojot diskusijas 2026.-2028. gada budžeta likuma sagatavošanas procesā, ka piemaksu apmērs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem kopumā ir jāierobežo.

Piemaksas apjomu pamatojot tas, ka papildu darbs plānots īslaicīgā laika periodā, vienlaikus paredzams, ka darba intensitāte būs ļoti augsta, jo sociālā dienesta darbiniekiem būs manuāli jāpārbauda katra klienta lieta un jāveic pārrēķins par jau piešķirtajiem mājokļa pabalstiem. Turklāt, ņemot vērā mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantoto koeficientu paaugstināšanu, paredzams, ka pašvaldību sociālajos dienestos varētu vērsties vēl vismaz 7571 personu, kas būtiski palielinās darbinieku noslodzi turpmākajos mēnešos.