Saeima lēmusi, līdz cik gadu vecumam Latvijā cilvēki skaitās vēl jaunieši

Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Jaunatnes likumā, kas paredz pilnveidot Jaunatnes likuma tiesību normas par jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni, kā arī paplašināt jauniešu vecuma robežas no 13 līdz 30 gadiem.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

Grozījumi paredz pašvaldībām pienākumu noteikt par darba ar jaunatni atbildīgo institūciju. Tādējādi ikviena no jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni iesaistītajām pusēm varēs skaidri identificēt sadarbības struktūru pašvaldībā, atzīmējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Tāpat paplašinātas pašvaldību tiesības sadarbības mehānismu ieviešanai un īstenošanai. Proti, papildus jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas izveidei pašvaldība varēs veidot arī citus sadarbības mehānismus, piemēram, izveidot neformālas jauniešu grupas, brīvprātīgo kopienas vai cita veida mehānismu.

Ja pašvaldībā tiek izveidota jauniešu dome, tad tai būs jāsniedz iespēja jauniešiem līdzdarboties pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, kas skar jauniešu intereses gan tiešā veidā, gan netieši. Jauniešu kā pilsoniskās sabiedrības aktīvās daļas interesēs ir būt līdzdalīgiem visplašāko jautājumu risināšanā, tādējādi mācoties demokrātisko praksi vistuvāk savai dzīvesvietai vietējā līmenī, argumentējot, formulējot savu viedokli un aizstāvot to, atzīmējusi IZM.

Ja darbu pašvaldībā sāk ne tikai jaunatnes lietu speciālists, bet arī jaunatnes darbinieks, tad viņiem divu gadu laikā pēc stāšanās amatā būs jāapgūst mācību programma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatkompetences. Darbā ar jaunatni iesaistītās personas varētu saņemt stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējā jaunatnes politikas valsts programmā. Tās izmaksātu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajai ikgadējai jaunatnes politikas valsts programmai.

Likuma līmenī uzdots IZM īstenot pētniecības un monitoringa darbu, lai jaunatnes politika būtu balstīta datos un pierādījumos. Grozījumos paredzētās normas tiks īstenotas IZM gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu robežās.

Ar likuma grozījumiem jau izmantotie jēdzieni saskaņoti ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomas praksi, kā arī precizēts atsevišķu jēdzienu lietojums, papildināts jaunatnes politikas pamatprincipa "mobilitāte un starptautiskā sadarbība" apraksts.

Likums papildināts ar pantu, nosakot, ka Latvijas Jaunatnes padome ir biedrība, kurā brīvprātīgi apvienojušās organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikts darbs ar jaunatni un kuru tiešā mērķgrupa ir jaunieši, un organizācijas, kuru statūtos kā viens no mērķiem ir noteikta jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošana.

Likumā noteikts, ka Latvijas Jaunatnes padome pārstāv jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses nacionālā un starptautiskā līmenī un risina citus ar jaunatnes interešu pārstāvību saistītus jautājumus, kā arī sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, intereses.

Likumā noteikts, ka Latvijas Jaunatnes padomei ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar jaunatnes organizāciju un organizāciju, kuras veic darbu ar jaunatni, tiesības vai intereses.

Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka Nacionālais jaunatnes dialogs ir konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot jauniešu viedokli par tādiem lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kuri var ietekmēt jauniešus un jaunatnes politiku valsts līmenī.

Šajā dialogā jaunieši kopā ar lēmumu pieņēmējiem, tostarp Saeimu, Ministru kabinetu un citiem publisko personu institūciju pārstāvjiem, izskatīs jautājumus, kas skar jaunatnes politiku valsts līmenī, un izstrādās risinājumus, kas nodrošinātu jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanu un līdzdalības stiprināšanu.

Latvijas Jaunatnes padome koordinēs nacionālo jaunatnes dialogu, tostarp sniegs informatīvu atbalstu dialogā iesaistītajiem jauniešiem un sadarbībā ar IZM organizēs seminārus, konferences un citus nacionālā jaunatnes dialoga pasākumus.

IZM uzraudzīs dialoga koordinēšanu, kā arī sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi organizēs Saeimas, Ministru kabineta un citu valsts institūciju pārstāvju dalību nacionālajā jaunatnes dialogā.

Jaunatnes dialoga darbību, tajā skaitā koordinēšanu, finansēs no valsts budžeta. Dialoga īstenošanas un koordinēšanas kārtību, kā arī tā finansēšanas kārtību un kritērijus noteiks Ministru kabinets.