Apsver atkārtoti prasīt EP imunitātes atcelšanu Nilam Ušakovam

Prokuratūra varētu atkārtoti iesniegt pieprasījumu Eiropas Parlamentam (EP) atcelt imunitāti deputātam, bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) kriminālprocesā par iespējamu korupciju, izriet no ģenerālprokurora Armīna Meistera sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1".

Iepriekšējā EP deputāti 2024. gada 11. aprīlī neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam. Vēlāk Ušakovs atkārtoti startēja vēlēšanās un iekļuva EP.

Meisters norādīja, ka patlaban prokurors izvērtē iespēju vērsties EP ar atkārtotu lūgumu. "Prokuratūras pozīcija ir, ka mēs vērsīsimies atkārtoti," viņš norādīja, piebilstot, ka ir papildu apstākļi, kas "ļauj šo pamatojumu vēl vairāk apstiprināt, lai varbūt pārliecinātu amatpersonas, kas pieņems lēmumu par deputāta izdošanu vajāšanai".

Meisters atgādināja, ka kriminālprocess par iespējamu korupciju pret bijušo Rīgas mēru ir apturēts un viņam noteikts aizdomās turētās personas statuss, jo nav iespējams celt apsūdzību, kamēr nav saņemta EP piekrišana.

Ušakovam tiek inkriminēta kukuļa izspiešana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, piebilda ģenerālprokurors.

Aģentūra LETA janvārī vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu pret kādreizējā Rīgas mēra Ušakova vietnieku Andri Ameriku (toreiz - GKR) par kukuļa lielā apmērā pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka apsūdzētais, būdams Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un ieņemot atbildīgu stāvokli, kopā ar citu valsts amatpersonu, kas pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas ir Ušakovs, vienojās pieprasīt kukuli no kādas personas, kurai pastarpināti piederošā pilnsabiedrība nodarbojās ar pasažieru komercpārvadājumiem Rīgā.

Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir bijušais pasažieru pārvadātāja "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pastarpinātais īpašnieks Aleksandrs Brandavs. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" iepriekš ziņoja, ka pērn rudenī Brandavs samaksājis 73 000 eiro naudas sodu, jo atzinies regulāru kukuļu apsolīšanā Ušakovam.

Prokuratūra, neminot iesaistīto vārdus, 16. janvārī aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar apsūdzību kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Ušakovs un Ameriks izteica Brandavam priekšlikumu, ka viņi varētu panākt grozījumus normatīvajos aktos, lai tādi paši attiecīgu kategoriju pasažieru braukšanas maksas atvieglojumi kā SIA "Rīgas satiksme" transportlīdzekļos turpmāk būtu atļauti izmantošanai arī RMS mikroautobusos.

Apzinoties, ka šādi grozījumi ir uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka Brandava interesēs, nodrošinot ievērojami lielāku pārvadājamo pasažieru skaitu mikroautobusu maršrutos un līdz ar to arī palielinot uzņēmuma ienākumus un peļņu, Ušakovs un Ameriks par šādām darbībām kopīgi pieprasīja dot viņiem kukuli 50% apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks samaksāts uzņēmumam atbilstoši ar šiem atvieglojumiem pārvadāto pasažieru skaitam.

Kad Brandavs bija veicis aprēķinus, lai izvērtētu kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš apliecinājis gatavību dot kukuli. Uzņēmējs bija gatavs bezskaidras naudas pārskatījumiem 45% apmērā vai skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā Rīgas domes finansējuma.

Iesaistītie vienojās, ka kukuļa apmērs būs skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā finansējuma. Būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmantojuši braukšanas maksas atvieglojumus, iesaistītie paredzēja, ka kukulis šādā veidā būs ne mazāks kā 19 000 eiro mēnesī.

Tādējādi valsts amatpersona pieprasīja, bet uzņēmējs pēc apsolīja kukuli lielā apmērā par minēto grozījumu veikšanu uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka Brandava interesēs, informēja prokuratūra.

Iepriekšējā EP deputāti 2024. gada 11. aprīlī neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu arī Amerikam, kurš arī tolaik bija EP deputāts.

No pamata lietas izdalītais process pret Ušakovu patlaban ir apturēts.

Pēc panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar šo nodarījumu apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins. Lieta pret viņiem pērnā gada nogalē nosūtīta uz tiesu. "Rīgas satiksme" un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts desmit miljonu eiro liels kaitējums.