Palielinās mājokļa pabalsta aprēķina koeficientu

© MN

Koalīcija vienojusies visām četrām grupām palielināt mājokļa pabalsta aprēķina koeficientu par 0,4, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban likumā noteikts, ka šī pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālo ienākumu sliekšņa summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgo koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti piemēro koeficientu 2,1, mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, - koeficientu 1,7, bet pārējām mājsaimniecībām - koeficientu 1,3.

Atbalstu mājsaimniecībām plānots palielināt periodā no janvāra līdz aprīlim. Tāpat plānots kompensēt pašvaldībām 50% no izdevumu pieauguma, kas radies pēc šo pabalstu izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu.

Izmainot šos koeficientus, lielāks mājsaimniecību skaits arī varēs pretendēt uz pabalstiem, teica Siliņa.

Vēl ir jāveic attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Premjere norādīja, ka otrdien, visdrīzāk, par šo jautājumu Ministru kabinetā nelems, taču izskatīt to plānots šajā nedēļā. Siliņa atzīmēja, ka tas ir Labklājības ministrijas (LM) sagatavots likumprojekts, kas jau faktiski esot izstrādāts, un koalīcija vienojusies to izskatīt valdības līmenī, visticamāk, šajā nedēļā.

Siliņa norādīja, ka ir grūti pateikt, cik konkrēti naudas nepieciešams atbalsta paplašināšanai, jo aprēķini ir aptuveni. Siliņa atzina, ka to plānots segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī daļu varētu ņemt no LM budžeta, jo ministrija parasti uz ziemu rēķinājusies ar lielāku pieprasījumu pēc valsts atbalsta.

"Tāpēc mēs vēlētos tomēr maksāt pēc fakta, jo šobrīd arī uz priekšu samaksāt mēs neko nevaram, jo nezinām, cik daudz mājsaimniecības pieteiksies pabalstam," pauda Siliņa, piebilstot, ka ceturtdien, 19. janvārī, viņai ir tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kuras laikā viņa aicinās skaidrot cilvēkiem, ka šāda iespēja būs.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis vērtēja, ka risinājums ir mērķēts un tas būs efektīvs, un tas tuvākajās dienās ieraudzīs savu "dienas gaismu". Viņš norādīja, ka tas, ka finansējums papildus tiks novirzīts pēc fakta, esot normāla situācija, jo pašvaldības zinot, ka krīzes situācijās rēķinu valstij piestāda pēc fakta.

Rokpelnis atklāja, ka šobrīd papildu diskusija ir arī par mērķētu atbalstu aizsargātiem lietotājiem enerģētikas sektorā, kur arī ir gan potenciāla ieņēmumu pārpilde, gan potenciāls risinājums, kā varētu palīdzēt. Pie tā plānots nonākt diskusiju rezultātā tuvāko nedēļu laikā, atzina Rokpelnis, norādot, ka arī elektrības patēriņš aukstajā laikā ir pieaudzis, un arī šeit, pēc ZZS domām, būtu jābūt mērķētam atbalstam.

Kā norādīja Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sanāksmē skaidrojis, ka attiecībā uz juridiskām personām rasts risinājums, lai tas nebūtu tāds, kas atstāj iespaidu uz AS "Latvenergo" vai AS "Sadales tīkls" maksātspēju vai kredītsaistību jautājumu.

Jau ziņots, ka labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) rosināja palielināt pabalstam piemērojamo koeficientu līdz 3, taču koalīcijas partijas nav bijušas gatavas to atbalstīt. Tāpēc ministrija gatavoja alternatīvu piedāvājumu.

Koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iepriekš paziņojumā aicināja premjerministri un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) "rīkoties, lai sniegtu mērķētu nepieciešamo atbalstu mājsaimniecībām", kurām šajā aukstajā ziemā apkures un elektrības izmaksas varot būt līdz 60% augstākas nekā iepriekšējos gados.

Siliņa iepriekš atzinusi, ka pēc aukstā janvāra būtiski pieauguši apkures rēķini, bet valstī jau darbojas atbalsta mehānismi sociāli neaizsargātajām grupām. Politiķe gan norādīja, ka piekrīt iespējamām regulējuma izmaiņām, lai mājokļa pabalstu varētu piešķirt plašākam cilvēku lokam.

Viņa akcentēja, ka atbalstam jānonāk pie tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, un lēmumiem jābūt "ātriem un atbildīgiem".

LM lēmums virzīt koeficienta palielināšanu pieņemts, ņemot vērā prognozes, kas liecina par būtisku mājokļa apkures izdevumu kāpumu janvārī. Pieaugot garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksnim un saglabājoties augstām komunālo pakalpojumu cenām par apkuri, līdzšinējie koeficienti Uzulnieka ieskatā var nenodrošināt atbalstu pietiekami plašam mājsaimniecību lokam.

Kā iepriekš norādīja ministrijā, lielāka koeficienta piemērošana mājokļa pabalsta aprēķinā apkures sezonas periodā palielinās mājokļa pabalstu gan esošajiem tā saņēmējiem, gan ļaus pabalstu saņemt mājsaimniecībām, kuras līdz šim tam nekvalificējās.

Mājsaimniecības, kurām pieaug rēķini vai kuras nonākušas situācijā, kad ienākumi vairs neļauj segt mājokļa izdevumus, aicinātas savlaicīgi vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai saņemtu informāciju par pabalsta piešķiršanas iespējām un veiktu nepieciešamos aprēķinus.