Vidrižu pagasta kartupeļu laukus šogad neierasti lielā daudzumā apsēdušas maijvaboles. Zemnieks Edmunds Lestlands no Vecpemmām stāsta, ka savā kartupeļu audzēšanas pieredzē līdz šim neko tādu nav piedzīvojis.
Zemnieks dzīvo Vidrižu pagastā, dzimtas mājās Vecpemmas, un šogad audzē divu šķirņu kartupeļus. Jau vairāk nekā desmit gadu savu rudens ražu viņš pārdod Alojas kartupeļu cietes rūpnīcai. Pagājušā gada raža bija vairāk nekā 40 tonnas kartupeļu. Vietējam tirgum to gan nepiegādā, jo nesanākot laika. Viņam ir piemājas saimniecība 28 hektāru platībā – kartupeļu lauki aizņem vairāk nekā četrus hektārus zemes, tikpat lielu platību kviešu lauks, bet auzas – septiņus hektārus. Ir divi suņi – Jefiņš un Reksis, divi Krimuldā pirkti sivēni un, kā pats saka, «vesels bars kaķu».
Pirmie kukaiņi parādījušies jau jūnija beigās, jūlija sākumā – lielais siltums tiem radījis īpaši labvēlīgus apstākļus. Saimnieks stāsta, ka šogad pirmo reizi pieredzētas tik daudz maijvaboles: «Citus gadus esmu izticis bez miglošanas, bet tagad pirms nedēļas jau vienu reizi migloju, un var redzēt, ka neiztiks arī bez otrās. Vakar gāju pāri – ir vēl atlidojušas arī no jauna. Šogad jau nelīdz arī miglošana, kukaiņi ir tāpat. Laikam ir pieraduši pie tām indēm.» Edmunds stāsta, ka kaimiņam uz lauka esot pavisam drūms skats: «Kartupeļiem laksti ir noēsti tā, ka palikuši tikai pliki kāti.»
Īstais miglošanas laiks esot no desmitiem vakarā līdz pieciem rītā, kad vēsāks. Ja ir vairāk par plus 20 grādiem, miglot neesot jēgas. Tāpat arī vajadzīgs sauss laiks, lai gan šajā vasarā par to nevarētu sūdzēties. «Miglošanā izmantotais insekticīds nodara kaitējumu tikai pašiem kukaiņiem, bet uz pašu kartupeli neiedarbojas. Ja trāpa vabolei, tad ir beigta, ja netrāpa, tad turpina dzīvot un grauzt lapas,» saka saimnieks.
Par pagājušā gada kartupeļu lauku apdraudējumiem Edmunds stāsta, ka bijusi liela cīņa ar mežacūkām: «Četras piecas vagas pa simts metriem pēc kārtas visu pa tīro izvandīja. Viņas katru pārdienu nāca – katru otro nakti. Tad es novaktēju, kuras naktis viņas nāk, un gāju vakaros kurināt ugunskuru. Kādu pusotru nedēļu tā, pēc tam vairāk nenāca.» Viņš arī atklāj, ka pašlaik esot darba pilnas rokas, jo vienīgajam tuvākajā apkārtnē esot traktors. «Ja laukos tev ir traktors, darba nekad netrūks – visiem vajag vai nu kaut ko miglot, vai pļaut.» Jau vairāk nekā desmit citu saimniecību Edmunds šogad jau paguvis nomiglot pret maijvabolēm. Arī sarunas laikā Edmundam zvana telefons, un viņš nosmej: «Atkal kāds grib, lai braucu miglot.»
Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija pastāsta, ka «zemeņu ziedēšanas beigās un ogu gatavošanās sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) veiktajos novērojumos šogad visai bieži tika konstatēti nopietni maijvaboļu kāpuru bojājumi, kā arī saņemtas ziņas no iedzīvotājiem par maijvaboļu kāpuru bojājumiem no vairākām vietām Latvijā. Vietās, kur ik pa laikam novēro maijvaboļu postīgumu, rudens pusē to kāpuri varētu turpināt bojāt arī kartupeļus, burkānus, sīpolus vai citu dārzeņu sulīgās apakšzemes daļas, kā tas bija pērn. Vietās, kur attīstās ceturtā gada kāpuri, nākamajā gadā varētu būt sagaidāmi jauno vaboļu uzlidojumi, bet kāpuru kaitīgums konkrētajā vietā uz pāris gadiem samazinātos. Kuldīgas pusē šogad novēroti arī pieaugušo vaboļu postījumi, tātad šajā vietā sāksies jauns maijvaboļu četru gadu attīstības cikls. Ne mazums problēmu, pēc VAAD rīcībā esošas informācijas, vairākiem mazdārziņu īpašniekiem Rīgas tuvumā un Kurzemes pusē šogad ir sagādājuši zemesvēži, nograuzdami sulīgākās augu saknes, tādējādi veicinot augu bojāeju. Augsnē mītošo kaitēkļu šā gada aktivitāti daļēji varētu saistīt ar aizvadīto ziemu, kad zemes virskārta daudzviet nebija sasalusi un to klāja bieza sniega kārta, tātad bija īpaši labvēlīgi apstākļi to pārziemošanai».