LIAA atteica, VID iebilda. Kas tomēr atveda "Kremļa burvi" uz Latviju?

Pēc tam, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra atteica līdzfinansējumu filmai “Kremļa burvis”, arī Valsts drošības dienests sniedzis kritisku vērtējumu, atzīstot projektu par netiešu atbalstu agresorvalsts propagandai. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” šovakar ziņo par riskiem filmas servisa kompānijas “Forma Pro Films” darbībā – tā projektu finansēšanai iepriekš piesaistījusi partneri Rami Al Husseini, kurš Somijā ir notiesāts par sevišķi smagiem nodokļu noziegumiem.

Filmas “Kremļa burvis” uzņemšanas laikā bija daudz diskusiju par to, vai Putina varas spēļu stāsts būtu jāfilmē Latvijā. Šobrīd, kad filma nonākusi līdz ekrāniem, tikai daži Latvijas kinoteātri izvēlējušies to nerādīt.

Taču galvenā filmas mērķauditorija nav Latvijā, bet gan Rietumu pasaulē, vērtē studijas “Mistrus Media” producents Gints Grūbe. Viņaprāt, kinolentes vēstījums un kopējais tēls sakrīt ar Krievijas ārpolitikas naratīvu. “Tā ir tā bīstamība vēsturiskām vai pseidovēsturiskām filmām, ka tās sāk pieņemt kā vēsturisku patiesību. Tāpēc tās dažkārt taisa ar šādu nolūku,” sacīja Gints Grūbe.

Savukārt filmu studijas “White picture” producente Agnese Ģelze vērtē: “Šobrīd var izteikti just, ka maigā vara tiek pludināta no Austrumiem uz Rietumiem, lai būvētu tā dēvēto izpratnes tiltu.”

Vairāku ārvalstu kompāniju, tostarp franču producenta “Gaumont”, ieceri Latvijā apkalpoja vietējā servisa kompānija “Forma Pro Films”. 2024. gada vasarā tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai pieprasīja valsts naudu ārvalstu filmu atbalsta programmā, taču septembrī saņēma atteikumu. “Forma Pro Films” pārsūdzēja noraidījumu, tomēr Ekonomikas ministrija lēmumu atstāja spēkā.

Kā noskaidroja “de facto”, “Kremļa burvis” bija pirmā filma, kuras vērtēšanā tika attiecināts jaunieviests kritērijs - aizliegums jebkādā veidā veicināt Krievijas vai Baltkrievijas īstenoto politiku, kalpojot par maigās varas instrumentu. LIAA pārstāvji no intervijas “de facto” izvairījās un arī rakstiski atteikuma pamatojumu detalizēti neskaidroja.

“Jebkurš valsts budžeta izlietojums ir jāvērtē, tajā skaitā potenciālā ietekme uz valsts drošību, uz mūsu nacionālo drošību. Šajā gadījumā filmas naratīvi lika apšaubīt, kāds būs tas radītais tēls par agresora valsti mums tieši kaimiņos,” sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”).

Pēc LIAA lēmuma 2024. gada nogalē līdzīgu atzinumu sniedza arī Valsts drošības dienests. Lai gan klaju propagandu dienests nesaskatīja, tā vērtējumā filma sniedz atbalstu agresorvalsts aktivitātēm, neietverot skaidru Krievijas agresīvās ārpolitikas nosodījumu. “VDD savā atzinumā LIAA norādīja, ka kritiski vērtē iespēju Latvijas teritorijā uzņemt konkrēto filmu, ņemot vērā iespēju, ka tās saturs var tikt sasaistīts ar uzņemšanas vietu. Tāpat VDD pievienojās LIAA paustajam viedoklim, ka valsts atbalsts nebūtu piešķirams ar Latvijas nacionālās drošības, sabiedrības interesēm un demokrātiskajām vērtībām nesaderīgiem projektiem,” rakstiski komentēja VDD.

Tāpat dienests informēja, ka filmas uzņemšanas laikā saņēma ziņas no iedzīvotājiem par aizdomīgām darbībām, piemēram, par Krievijas karoga un citu simbolu izmantošanu filmēšanā. VDD veica informācijas pārbaudi, pārliecinoties, ka Krievijas simbolus izmanto filmēšanas vajadzībām.

Pēdējos gados LIAA ir atbalstījusi deviņus kompānijas “Forma Pro Films” projektus par kopumā 2,85 miljoniem eiro. Lielāko summu - 692 tūkstošus - piešķīra krievu režisora Kirila Serebreņņikova filmai “Ļimonovs: Balāde par Ediju” par Krievijas nacionālboļševiku Eduardu Ļimonovu. Vēl pusotru miljonu par divām filmām (“Klusais zēns” un “Stratēģija”) plānots izmaksāt šogad.

Līdz 2022. gadam ārvalstu filmu atbalsta programmu kūrēja Nacionālais Kino centrs. Tā vadītāja vietniece Inga Blese pauž viedokli, ka “Forma Pro Films” projektu problēma bijusi necaurspīdīgā finansējuma izcelsme. Savukārt kompānija regulāri apstrīdēja lēmumus, piesaistot arī advokātus.

Viena no garākajām sarakstēm 2020. gadā izvērsās ap filmu “Labai dienai būt”, kur par finansējuma avotu tika norādīta Somijā reģistrēta kompānija “RNG Entertainment Oy”, kuru vadīja princis Rami Al Husseini. Kinocentram radās bažas par naudas izcelsmi un tās pietiekamību.

Kā noskaidroja somu žurnālisti, Al Husseini ieradās Somijā kā patvēruma meklētājs 2010. gadā. Ieguvis iesauku “Palestīnas princis”, pārvietojies ar zelta Mercedes-Benz automobili un solījis

vērienīgu kino industriju. Taču, kamēr Rīgā solīja ieguldīt viņa naudu, Somijā princi turēja aizdomās par sevišķi smagiem nodokļu noziegumiem. 2024. gada oktobrī viņam piesprieda nosacītu cietumsodu par smagiem finanšu noziegumiem un sevišķi smagiem nodokļu noziegumiem. Somijas prokuratūra “de facto” informēja, ka spriedums jau ir stājies spēkā. Nosacītu sodu piemēroja, jo pirms tam princis jau bija izcietis 3 gadu un 9 mēnešu cietumsodu Vācijā par krāpšanu lielā apmērā. Somijā pret Rami Al Husseini šobrīd tiek gatavota vēl viena krimināllieta par smagiem finanšu noziegumiem.

2020. gadā Nacionālais Kinocentrs lūdza Finanšu izlūkošanas dienestam konsultāciju, jo radās bažas par iespējamu naudas atmazgāšanu citā apjomīgā kinoprojekta pieteikumā. Tā ir filma “Raganu medības” jeb “Warhunt”. Vēlāk tajā filmēties uz Latviju atbrauca Holivudas aktieris Mikijs Rurks. Šajā gadījumā pieteikuma vērtētājiem aizdomīgi likās tas, ka par ārvalstu producentu tika norādīts to pašu “Forma Pro Films” pārstāvju Igaunijas uzņēmums “Warhunt Films”. Savukārt kā naudas apliecinājums tika norādīts kļūdains pūļa finansētāja aizdevuma līgums. Finanšu izlūkošanas dienests tobrīd aktīvi nerīkojās.

Franču laikraksts “Le Monde” janvārī atklāja vēl neērtākas saites - “Forma Pro Films” pārstāvju sadarbības tīklā parādās Mihails Skigins, Sanktpēterburgas naftas termināļa padomes priekšsēdētājs, kura tēvs savulaik saņēmis Putina, toreiz Santktpēterburgas ierēdņa, atbalstu.

Kompānijas “Forma Pro Films” pārstāve Svetlana Punte pavēstīja, ka gatavojas vērsties tiesā par šo publikāciju un ielasīja savu viedokli par kompānijas darbību. “Latvijā dažādas formas projektu ietvaros, kurus “Forma Pro Films” piesaistīja Latvijai, tika iepludināti aptuveni 15 miljoni eiro, kas ir ap 1,25 miljoniem eiro mēnesī,” minēja Svetlana Punte. Vienlaikus viņa atteicās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem.

Latvijas kino jomas profesionāļi par “Formu Pro Films” ir atturīgi, uzsverot, ka šī kompānija nav nedz Latvijas Filmu producentu asociācijā, nedz arī Latvijas Filmu servisa asociācijā. “Es domāju, viņi ir atraduši savu nišu, kas piedāvā būt kaut kādā ziņā tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Es domāju, tā ir pašu mūsu kā producentu robežu novilkšana, cik tālu mēs ejam tajā tilta vienā vai otrā galā,” sacīja filmu studijas “White picture” producente Agnese Ģelze.

Arī Valsts kultūrkapitāla fonds raidījumam “de facto” apstiprināja, ka kompānija “Forma Pro Films” vairākkārt startējusi tās rīkotajos konkursos, taču visi projekti noraidīti, jo ekspertus nepārliecināja to paredzamais rezultāts.