Ceļu labošana naktī un maiņu darbs ir neizdevīgs

Uzraugošā valsts iestāde un ceļu būvnieki intensīvākus ceļu labošanas darbus uzskata par nelietderīgiem, norādot, ka darbs vairākās maiņās un brīvdienās radītu papildu izmaksas, kā arī varētu ciest darbu kvalitāte.

Tā uz jautājumu, kāpēc būvniecības firmas ceļa labošanā strikti turas pie darba tikai vienā maiņā, Latvijas Avīzei atbildēja Latvijas valsts ceļi (LVC) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Daiga Mežapuķe.

Viņai piekrīt SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols, atzīmējot, ka darbs divās maiņās nenozīmē divas reizes vairāk padarīta darba ceļu būvniecībā vai labošanā, jo nauda jau ir tik, cik tās ir. «Jāņem vērā, ka darbs naktī palielina izmaksas, vienlaikus samazinās izbūves temps un efektivitāte, kā arī pieaug riski attiecībā uz kvalitāti,» teic Karols.

SIA Šlokenbeka valdes priekšsēdētājs Māris Paiders savukārt uzsver, ka bedrīšu labošanas vietā, ceļu remonta plānotājiem vajadzētu pievērsties kvalitatīvākam darbam. «Ik gadu divu mēnešu laikā ceļu būves kompānijas aptuveni 600 000 kvadrātmetru platībā veic bedrīšu remontu. Šo darbu cilvēki dara ar rokām. Bet viens ieklājējs dienā ieklāj 3 000 kvadrātmetrus ceļa seguma. Kopējā salaboto bedrīšu platība ik gadu ir līdzvērtīga 80 kilometriem ceļa klājuma. Cik ceļa mēs būtu salabojuši daudzu gadu laikā, ja nebūtu labojuši bedrītes?» retoriski jautā Paiders.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.