Eksperts atklāj, kā uz kredītiem ietaupīt 350–500 eiro gadā

© Vladislavs Proškins/MN

Kas notiks ar uzkrājumiem un kredītiem 2026. gadā, TV24 diskusijā “Naudas cena” skaidroja eksperti.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sacīja, ka ne vienmēr pievienotā likme iet līdzi naudas tirgus likmei. Naudas tirgus likme ir nostabilizējusies, bet pievienotā likme, piemēram, mājokļa kredītiem, pēdējā laikā ir samazināta.

Tas zināmā mērā saistīts ar to, ka ir pieņemts jaunais regulējums, kas iedzīvotājiem ļauj vieglāk pārfinansēt, un bankas kļuvušas naskākas, piedāvājot izdevīgus nosacījumus, lai klienti neaiziet uz citām bankām. Šobrīd var redzēt, ka ap 12 000 kredītņēmēju likmes ir pārskatītas uz leju, un samazinājums ir aptuveni pusprocentpunkts, kas nav maz un ļauj ietaupīt 350-500 eiro gada laikā un daudz būtiskāku summu kredīta dzīves laikā.

“Daudzi to jau ir izmantojuši, bet tie, kas nav aizgājuši ciemos pie savas bankas, īpaši tur, kur pievienotās likmes ir divi procentpunkti vai augstākas, es ieteiktu apsvērt un iet un runāt ar savu banku, un mēģināt pievienoto likmi samazināt,” sacīja U. Rutkaste.

Kādas ir kreditēšanas tendences 2026. gada janvārī?

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka kreditēšana aug, mājsaimniecību kredītu portfelis aug, un viņa kolēģi, kas nodarbojas ar mājokļu kreditēšanu, jau aptuveni gadu ir ļoti aizņemti. Uzkrājumi gan aug straujāk, un ar visu kreditēšanas pieaugumu var teikt, ka mājsaimniecības Latvijā savas bilances nostiprina piesardzīgā režīmā, un kreditēšana droši vien var augt vēl straujāk, ir pārliecināts P. Strautiņš.

Ir palielināti uzkrājumi, ir iespēja aizņemties, un ir lielāki ienākumi, un mērķis, kāpēc aizņemties, ir pietiekami vilinošs, ja salīdzinām mājokļu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tad mums cenu līmenis ir aptuveni puse, ienākumu starpība ir daudz mazāka. Pēc P. Strautiņa teiktā, tas ir diezgan izdevīgi, un Igaunijā pat ir ieviesies jauns “sporta veids” - paspekulēt Rīgas mājokļu tirgū. Igauņiem šķiet, ka mūsu mājokļi ir ļoti lēti, un ir cerība, ka mājokļu cenu līmenis pieaugs.

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis novērojis, ka gan uzņēmumu, gan hipotekārās kreditēšanas jomā vairāk nekā divus gadus bija tāds kā atliktais pieprasījums, jo likmes bija augstas centrālās bankas noteikto likmju dēļ. Cilvēki nesteidza aizņemties, un 2024. gada beigās, kad likmes jau virzījās trajektorijā uz leju, kreditēšana atdzīvojās, un bija izteikts vilnis, kur cilvēki, kas vairāk nekā divus gadus cietās, beidzot aizņēmās un iegādājās mājokļus.

K. Purgailis piekrita, ka Latvijā mājokļu cenas par kvadrātmetru ir stipri zemākas nekā Lietuvā vai Igaunijā, tā ir pat vairāk nekā 30% starpība, līdz ar to mūsu nekustamā īpašuma tirgus ir vilinošs.