ATD publicē populārāko autobusu pieturu topu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Autotransporta direkcija (ATD) ir publiskojusi statistikas datus par pasažieru skaitu reģionālo autobusu maršrutu pieturās, aģentūru LETA informēja direkcijā.

Dati publicēti direkcijas mājaslapā "www.atd.lv" sadaļā "sabiedriskais transports/statistika".

Direkcijā norāda, ka šī informācija būs noderīga turpmākai sabiedriskā transporta maršruta tīkla daļas attīstībai, īpaši komercmaršrutu sektorā.

ATD aicina iedzīvotājus un pašvaldības izmantot šo iespēju, lai uzzinātu, cik pasažieri ir iekāpuši un izkāpuši konkrētajā pieturā. Tāpat ATD turpina izstrādāt dažādus digitālos risinājumus, lai pēc iespējas vairāk informācijas būtu pieejama sabiedrībai un komersantiem.

Dati liecina, ka lielākais apkalpoto pasažieru skaits pērn bija Rīgas starptautiskajā autoostā, kur kopā iekāpa un izkāpa 3,711 miljoni pasažieru, seko Daugavpils autoosta, kur pērn kopā iekāpa un izkāpa 862 495 pasažieru, Valmieras autoosta, kur pērn kopā iekāpa un izkāpa 845 773 pasažieru, Jelgavas autoosta, kur kopā iekāpa un izkāpa 748 169 pasažieru, savukārt piecinieku noslēdz Cēsu autoosta, kur kopā iekāpa un izkāpa 701 167 pasažieru.

Vienlaikus ATD patlaban kopā ar auditorkompāniju SIA "KPMG Baltics" strādā pie komercmaršrutu stratēģijas izstrādes. Līdz šim ir notikušas divas izstrādes darba grupas sēdes, kurās piedalījās autobusu pārvadātāju pārstāvji no AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", pašvaldības SIA "Ventspils reiss", SIA "VTU Valmiera", SIA "Lux Express Latvia", pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", AS "Liepājas autobusu parks", AS "Nordeka", SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss", kā arī pārstāvji no Satiksmes ministrijas (SM), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA), Rīgas plānošanas reģiona un ATD.

Noslēdzošā darba grupa plānota 10. februārī. ATD aicina arī citus pārvadātājus piedalīties komercmaršrutu stratēģijas izstrādē.

Stratēģijas mērķis ir noteikt komerciālo maršrutu attīstības principus, kritērijus maršrutu atklāšanai, finansiālo ilgtspēju, pakalpojumu kvalitāti un regulējumu, lai veicinātu efektīvus, pieprasījumam atbilstošus un konkurētspējīgus sabiedriskā transporta reģionālos maršrutus, kuri darbojas uz komerciāliem principiem.

Pēc stratēģijas izstrādes un iegūtajiem rezultātiem ATD varēs precīzāk definēt nepieciešamos grozījumus normatīvos, kā arī komerciālo maršrutu iekļaušanos kopējā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla nodrošināšanā, lai veicinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

LETA jau ziņoja, ka autobusu komerciālo maršrutu stratēģiju par 30 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izstrādās SIA "KPMG Baltics".

ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka ATD "iepauzē" plānotās maršruta tīkla izmaiņas 2026. gadam, kas paredzēja līdz 6% maršruta tīkla optimizāciju un aptuveni 10% pārvadājumu attīstīšanu uz komerciāliem principiem.

Viņš norādīja, ka ATD pēc būtības patlaban aptur maršruta tīkla izmaiņas, jo joprojām notiek diskusijas par šo jautājumu. "Maršruta tīkla izmaiņas plānots veikt lēnākā procesā, vēlreiz tās pārvērtējot," piebilda Lapiņš.

Savukārt satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka tuvākajās valdības sēdēs tiks skatīts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums par aktuālo situāciju nozarē, kā arī plānu šogad saglabāt maršruta tīklu 2025. gada līmenī. Viņš minēja, ka iepriekš tika virzīts rīkojuma projekts par deviņu miljonu eiro papildu nepieciešamo finansējumu, tomēr Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka gada sākumā ir nekorekti norādīt, kāda summa būs nepieciešama. Tādēļ, balstoties uz šī gada trim ceturkšņiem, tiks skatīti aktuālie zaudējumi un nepieciešamais finansējums.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.