Daugavpilī apvienos vairākas skolas un likvidēs divus bērnudārzus
Daugavpils pašvaldība apvienos un pārveidos vairākas skolas, un likvidēs divus bērnudārzus, paredz ceturtdien pieņemtais domes lēmums.
Deputāti apstiprināja Daugavpils izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2026.-2029. gadam, nosakot svarīgākos virzienus nākamajiem četriem gadiem, kā arī pieņēma vairākus lēmumus saistībā ar izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Jaunā stratēģija nosaka pilsētas izglītības attīstības virzienu nākamajiem četriem gadiem, akcentējot individualizētu un skolēncentrētu mācību procesu, pedagogu profesionālo izaugsmi un mūsdienīgas, ilgtspējīgas mācību vides veidošanu.
Tā paredz stiprināt sadarbību starp skolām, vecākiem, kopienu un sociālajiem partneriem, modernizēt infrastruktūru, pilnveidot tehnoloģisko nodrošinājumu un paplašināt atbalsta personāla pieejamību, kā arī nodrošināt caurskatāmu un datu analīzē balstītu pārvaldību. Stratēģijas īstenošanu koordinēs Izglītības, jaunatnes un sporta pārvalde, kas nodrošinās regulāru kvalitātes monitoringu un iesaistīto pušu viedokļu izvērtēšanu.
Stratēģija paredz, ka pašvaldības dibinātajām skolām jāatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem. Sākot ar 2026./2027. mācību gadu, Latvijā tiks ieviests jauns pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jālīdzfinansē tās skolas, kurās skolēnu skaits neatbilst noteiktajam minimumam. Daugavpils gadījumā tas var radīt papildu izdevumus līdz 350 000 eiro gadā.
Modelis "Programma skolā" nosaka, ka valsts pilnībā finansē izglītības programmas tikai tad, ja katrā klašu posmā mācās vismaz 120 skolēni. Ja skolēnu ir mazāk, pašvaldībai būs jāsedz trūkstošā finansējuma daļa pamatskolas posmā, bet vidusskolas posmā - jānodrošina pilns finansējums.
Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes apkopotie dati par skolēnu skaita dinamiku rāda, ka pēdējo četru mācību gadu laikā izglītojamo skaits pilsētas pamatskolās ir samazinājies par 15,5%, kas galvenokārt saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu un demogrāfijas tendencēm. Izvērtējot valsts noteiktās kvantitatīvās prasības un pilsētas demogrāfisko situāciju, dome nolēma ar 1. augustu Daugavpils Vienības pamatskolu pievienot Daugavpils Valsts ģimnāzijai, tai turpmāk realizējot izglītības programmas no 1. līdz 12. klasei.
Savukārt ar 2028./2029. mācību gadu nolemts mainīt Daugavpils Centra vidusskolas izglītības pakāpi un nosaukumu, pārveidojot to par Daugavpils Centra pamatskolu un veidojot par konkurētspējīgu izglītības iestādi pēc Daugavpils Saskaņas pamatskolas parauga. Pašvaldībā skaidro, ka lēmums balstīts arī uz faktisko un prognozēto izglītojamo skaitu 10.-12. klašu posmā, kas pašlaik un turpmākajos gados ir un paliks būtiski zemāks par valsts noteikto minimumu šajā klašu grupā.
Dzimstības rādītāju samazināšanās pēdējos gados būtiski ietekmējusi audzēkņu skaitu Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs. Statistika rāda, ka desmit gadu laikā bērnu skaits pirmsskolas posmā sarucis par 22,4% jeb 1017 audzēkņiem. Ņemot vērā šo tendenci, dome nolēma ar 31. jūliju likvidēt Daugavpils pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 15. pirmsskolas izglītības iestādi.
Pašvaldībā sola, ka visiem audzēkņiem tiks nodrošinātas vietas citās pilsētas pirmsskolās pēc vecāku izvēles, un to atvieglo fakts, ka gandrīz visas Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādes ir licencējušas speciālās izglītības programmas.
Jau ziņots, ka jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" tika skatīts Ministru kabineta (MK) 2024. gada 17. decembra sēdē un balstās uz grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz efektīvu izglītības resursu pārvaldību visā valstī.
Pagājušā gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz valdībai noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka pedagogu darba samaksu nenodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs skolēnu skaits attiecīgajā klašu grupā neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot MK noteiktos kritērijus un kārtību.
Ja skolēnu skaits neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupā, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā vismaz tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) norādījusi, ka IZM kritēriji jāizstrādā līdz februārim.
