Endziņš nosauc labāko publisko pakalpojumu Latvijā

“Es aicinātu katram uzdot jautājumu, kā tas ir sanācis, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kā publisko pakalpojumu sniedzējs no birokrātijas viedokļa ir ideāls piemērs, un tāds servisa līmenis, kāds ir viņiem, ir ne tikai Latvijā ar atrāvienu labākais no publiskajiem pakalpojumiem, bet arī ļoti labs piemērs Eiropas līmenī, un viņi to ir izdarījuši bez birokrātijas mazināšanas grupas un Endziņa,” intervijā “nra.lv TV sarunas” sacīja premjeres Evikas Siliņas izveidotās birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes padomnieks Jānis Endziņš.

Kā viņiem tas ir izdevies? Atbildes ir divas. CSDD, atšķirībā no daudzām citām valsts iestādēm, ir ar īpašu statusu, tai ir valsts kapitālsabiedrības statuss, kas dod virkni priekšrocību, salīdzinot ar citām iestādēm. “Un otrs punkts, viņiem ir ļoti spēcīga vadība, un tajā komplektā var panākt lielas lietas,” uzskata J. Endziņš, piebilstot, ka vēlētos šo principu “klonēt” uz daudz plašāku valsts un pašvaldību iestāžu skaitu.

Pēc J. Endziņa sacītā, birokrātijas mazināšanā svarīgākā ir tieši motivācijas svira. Šķetinot tālāk, J. Endziņš skaidroja, ar ko CSDD atšķiras no klasiskas valsts iestādes. Pirmkārt, ar to, ka tajā 30. decembrī nauda “nesadeg”, bet citās iestādēs “sadeg”, ko var redzēt, paskatoties, ka valsts budžeta izdevumu sadaļā mums katru gadu decembrī ir nenormāli tēriņi. Jo, ja es neiztērēšu, tad esmu vai nu slikti plānojis, vai es to naudu pazaudēšu. CSDD gadījumā tas tā nav, un tas tā nav arī klasiskā uzņēmumā.

Otrkārt, CSDD nav piesaistīta vienotai darba samaksas sistēmai, kas nozīmē, ka ekspertam attiecīgajā jomā, viņi var samaksāt to naudu, ko prasa darba tirgus. Trešā lieta, šī iestāde nav piesaistīta ierēdniecības regulējumiem.

Bet pats svarīgākais J. Endziņam ir tas, ka CSDD finansēšanas modelis paredz, ka iestāde tiks finansēta no tās ieņēmumiem konkrētajā gadā - no tehniskajām apskatēm, autovadītāja apliecības maiņām u.c. pakalpojumiem, ko tā sniedz, un iestāde zina, ka tai ir fiksēts ienākumu apjoms. Un tad CSDD saprot, ja, piemēram, konkrētā pakalpojuma apjoms sastāv no desmit soļiem, un zinot, ka katrs procesa solis maksā naudu, iznāk tā - ja ir tas dārgais, neefektīvais process, tad ir mazāk naudas. Ja šo procesu var efektivizēt, tad nauda paliek pašu prēmijām, algām, nākotnes investīcijām, līdz ar to no vadības viedokļa nav loģiski saglabāt neefektīvu procesu, pārāk dārgi, ir pārliecināts J. Endziņš.