Vinješu maksas nepaaugstināšanas rezultātā izrautie “caurumi” budžetā 3,9 miljonu eiro veidā būs jāaizlāpa. “Problēma ir tāda, ka tas “pīrāgs” visur ir sadārdzinājies,” TV24 raidījumā “Naudas cena” sacīja Saeimas deputāts (“Apvienotais saraksts”), Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
A. Kulbergs iebilda pret to, ka atsevišķi skatās tikai vinjeti, bet, viņaprāt, ir jāraugās uz visu situāciju kopumā.
A. Kulbergs Latvijas automašīnu tirgu raksturoja kā trešo lētāko Eiropā, taču “pagājušajā gadā mūsu Finanšu ministrija vienkārši palielināja par desmit procentiem brutāli visiem transporta ekspluatācijas nodokli. Vinjeti arī palielināja par 47%, un šogad atkal gribējām palielināt to un palielinājām, tikai pārcēlām uz nākamo gadu, pēc vēlēšanām,” piebilda A. Kulbergs.
Ar to A. Kulbergs gribēja pateikt, ka kopējais nodokļu slogs, ko auto nodokļos samaksā viens vidējais Vācijas iedzīvotājs, ir 1,7% no ienākumiem, bet Latvijā tas ir 4,2%, savukārt Spānijā - 0,7%. “Tā problēma ir kopējā slogā, ko mēs nomaksājam,” secināja Saeimas deputāts.
Bet vinjetes problēma, pēc A. Kulberga sacītā, ir tajā, ka tikai trim valstīm ir vinjete trīstonnīgām automašīnām, visur citur vinjeti adekvāti pieprasa tikai no komerctransporta, bet pēc definīcijas komerctransports ir no 3,5 tonnām, un citās valstīs to arī ievieš. N1 daudzās valstīs vispār nav vinjete.
Pēc A. Kulberga teiktā, “ne jau Švinkas kungs te ir problēma”, bet Latvijā problēma izveidojusies vēsturiski, jo savulaik Repšes kungs atcēla autoceļu nodevu, kas aizgāja ceļiem. Ar to arī viss sākās. Līdz ar to Satiksmes ministrijai nebija tiešo ienākumu, kurus novirzīt ceļiem, un ap 2014.-2015. gadu izdomāja vinjeti uzlikt visiem, arī trīstonnīgajiem, jo ar 3,5 tonnīgo un uz augšu kopējo skaitu nepietika, vajadzēja vēl lielāku braucēju skaitu, kas samaksātu.