Prezidents: Pretmobilitātes pasākumi pie austrumu robežas nav tikai jautājums par dzelzceļa sliedēm
Pretmobilitātes pasākumi pie austrumu robežas nav tikai jautājums par dzelzceļa sliedēm, bet arī ceļi un attiecīgie infrastruktūras darbi, trešdien žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka atbildīgās iestādes uz Latvijas austrumu robežu skatās kompleksi un Aizsardzības ministrija pie šī jautājuma patlaban strādā. "Es domāju, ka tas, ko ir izdarījuši bruņotie spēki, sniedzot savu militāro analīzi, ir ļoti vērtīgi," teica Rinkēvičs.
Prezidents pauda, ka šobrīd galvenais ir īstenot tos pasākumus, kas ir noteikti. Attiecībā uz sliedēm tā esot rīcības modeļa sagatavošana, kas krīzes gadījumā ļautu šo problēmu risināt. "Kad mums ir gatavs plāns un ir skaidrs par resursiem, kas tam ir jāvelta, tad attiecīgi mēs turpinām sarunas ar Baltijas valstīm," teica Rinkēvičs.
Viņš arī pavēstīja, ka informācija par kopējo progresu, kur Latvija ir ar militārās infrastruktūras izveidi un pretmobilitātes pasākumiem, atbildīgās amatpersonas uzklausīs Nacionālās drošības padomes sēdē februārī.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atklāja, ka jautājums par dzelzceļa sliedēm Krievijas virzienā esot neformāli apspriests arī valdībā. Patlaban esot jāmeklē iespēja, kā neapgrūtināt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) ar sliežu jautājumu draudu palielināšanās gadījumā. "Ir jāspēj iedot jauda, ja mums būtu draudi, lai dzelzceļš būtu viens no instrumentiem NBS rokās," teica Siliņa.
Viņa pauda, ka par jebkuru aizsardzību valstī primāri domā tieši NBS, tomēr par infrastruktūru var parūpēties arī daudzas citas iestādes. "Mums ir svarīgi, lai nekas no dzelzceļa infrastruktūras nenonāktu ienaidnieka rokās. Mēs arī šobrīd izstrādājam plānu, kā to varam paveikt," teica Siliņa.
Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" šorīt atzina, ka patlaban tiek strādāts pie detalizēta plāna, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties nodrošinātu ceļu un dzelzceļu pārraušanu pie austrumu robežas.
"Ja militārais apdraudējums palielinās, tad mēs arī neizslēdzam ceļu un dzelzceļu demontāžu," norādīja ministrs.
Sprūds skaidroja, ka gan Militārā padome, gan Satiksmes ministrija ir iesniegušas apkopojumu šajā jautājumā. "Skaidrs, ka pamatprincipi ir skaidri. Šie padomi ir jāņem vērā. Neviens okupantu militārais vagons Latvijas teritorijā nebrauks," tā jautājumu, vai austrumu robežas stiprināšanā ietilpst sliežu nojaukšana pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, komentēja ministrs.
Tāpat ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.
Vienlaikus vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm bija uzdots līdz 2025. gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.
Kā iepriekš norādīja Sprūds, ja militāro ekspertu un drošības iestāžu atzinumā būs norādīts, ka pie austrumu robežas esošo dzelzceļa sliežu demontāža ir efektīvākais risinājums Latvijas drošības nosargāšanai, šis padoms tiks ņemts vērā, koordinējoties starp Baltijas valstīm.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns decembra sākumā intervijā TV3 sacīja, ka Latvijas armijai jau ir plāni, kā zināmu apdraudējumu apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu.
