Aktieris Andris Daugaviņš vērsies pret Latviju tiesā

Aktieris un bijušais maksātnespējas administrators Andris Daugaviņš vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret valsti, uzskatot par netaisnīgu prasību atmaksāt saņemto atlīdzību par septiņu gadu darbu saistībā ar privātas valūtas maiņas firmas SIA "Zeus" maksātnespējas procesu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā lietas būtību ieskicē raidījums, "Zeus" maksātnespējīgā uzņēmuma puse tiesā prasīja piedzīt no Daugaviņa samaksāto atlīdzību par visiem iepriekšējiem gadiem, un tiesa to apmierināja.

Daugaviņš uzskata, ka pret maksātnespējas administratoriem, kas ir valsts amatpersonas, likumos ieviesta netaisnīga norma, jo lielāku vai mazāku pārkāpumu gadījumā nevienam saņemto algu par visu darbā pavadīto laiku neatņemot.

Izgājis visas tiesu instances, Daugaviņš vērsās Satversmes tiesā, kas atteica ierosināt lietu.

Daugaviņa advokāts Lauris Liepa stāsta, ka vairāku gadu garumā viņa klients atlīdzībā saņēmis 60 000 eiro. Viņaprāt, "samērīgi būtu skatīties, kas tad tieši ir bijis tas neapmierinošais vai neatbilstošais. Tad jāskatās - vai jāatdod viss vai kāda daļa". "Un Maksātnespējas likuma 22. pants paredz diezgan vienkāršotu pieeju. Ja atceļ, tad ir jāatdod visa saņemtā summa," norāda aizstāvis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Daugaviņš ir apsūdzēts par piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisīja smagas sekas. Šo krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt aprīlī.

Prokuratūrā iepriekš norādīja, ka Daugaviņš bija iecelts par "Zeus" maksātnespējas procesa administratoru, tas ir, personu, kura atbilstoši Maksātnespējas likuma nosacījumiem pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas iegūst parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības un to pārvalda kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Daugaviņš, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kā arī zinot to, ka administrators ir tiesīgs saņemt atlīdzību par mantas atgūšanu, ja ir veicis kādas piespiedu darbības pret parādnieka debitoriem, un zinot, ka maksātnespējas administrators atlīdzību noteiktā procentu apmērā ir tiesīgs saņemt no atgūtās parādnieka mantas summas, kas paredzēta izmaksai kreditoriem, vispirms sedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumus, izmantoja viņam piešķirtās pilnvaras uzņēmuma maksātnespējas procesā un no uzņēmuma kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem prettiesiski aprēķināja un izmaksāja sev atlīdzību kopsummā 50 367 eiro apmērā, informēja prokuratūrā.

Tāpat Daugaviņš, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, "Zeus" procesā nepamatoti pieaicināja kā speciālistu kādu citu uzņēmumu, nododot tam paša administratora kompetencē esošu darbību veikšanu un paredzot par to nesamērīgu atlīdzību, teikts apsūdzībā.

Prokuratūra norādīja, ka Daugaviņš no "Zeus" līdzekļiem nepamatoti apmaksāja šī cita uzņēmuma speciālista rēķinus par juridiskajiem pakalpojumiem un biroja darbības nodrošināšanu.

Turklāt Daugaviņš arī brīvi rīkojās ar uzņēmuma naudas līdzekļiem, proti, aizdeva tos privātpersonai un pārskaitīja uz savu personīgo norēķinu kontu, tādējādi ar savām prettiesiskajām darbībām radīja nesamērīgas un kreditoru kopuma interesēm neatbilstošas maksātnespējas procesa izmaksas, secināja prokuratūra.

Ar šīm darbībām Daugaviņš apdraudēja uzņēmuma maksātnespējas procesa norisi, nenodrošināja tā saistību izpildi un kreditoru prasījumu segšanu un nodarīja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) mantisku zaudējumu 366 416 eiro apmērā, teikts apsūdzībā.

Prokuratūra norādīja, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas, kurām ir uzticēta īpaša atbildība par parādnieka mantu. Maksātnespējas administratora pilnvaru izmantošana savtīgos nolūkos nav pieļaujama.

Daugaviņš publiski plašāk kļuva zināms, atveidojot Harija Kuharjonoka lomu 2018. gadā izdotajā Latvijas kriminālkomēdijā "Kriminālās ekselences fonds".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2012. gada 11. septembrī tika atstādināta pašvaldības SIA "Rīgas nami" valde - tās priekšsēdētājs Kārlis Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks -, jo uzņēmumā bija veikti augsta riska finanšu darījumi ar brīvajiem līdzekļiem kopumā 1,71 miljona eiro apmērā. Darījumi notikuši starp "Rīgas namiem" un "Zeus". 2012. gada nogalē tika pasludināts "Zeus" maksātnespējas process, par kura administratoru tika iecelts Daugaviņš.

2019. gadā "Rīgas nami" apelācijas instancē uzvarēja tiesā par Daugaviņa atbrīvošanu no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas, īstenojot "Zeus" maksātnespējas procesu.

Vēlāk "Rīgas namu" valde vērsās Maksātnespējas kontroles dienestā ar sūdzību, kurā norādīts, ka tās ieskatā Daugaviņš ir veicis vairākus būtiskus pārkāpumus, kas ir pamats viņa atcelšanai no "Zeus" maksātnespējas procesa administrēšanas.

Kavacs 2020. gada beigās tika atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un dokumentu viltošanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un 12 dienām. Šādu sodu viņam piesprieda Rīgas apgabaltiesa. Taču 2023. gada novembrī Rīgas pilsētas tiesa apmierināja Kavaca prasību par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no cietumsoda izciešanas ar elektronisko uzraudzību.

Saskaņā ar apsūdzību Kavacs 2011. gada maijā "Rīgas namu" vārdā noslēdza līgumu un vienošanos ar finanšu operācijas veicošo uzņēmumu "Zeus", ka bez atlīdzības un bez jebkāda nodrošinājuma nodod uzņēmuma rīcībā 5 476 595 eiro.

Prokuratūra norādīja, ka šis līgums, kas bija noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju, patiesībā ir aizdevuma līgums, un tādā gadījumā Kavacs pārkāpis savas pilnvaras. Būtībā šīs līgums nozīmēja "Rīgas namu" finanšu līdzekļu ilgstošu atrašanos uzņēmuma rīcībā, neaizliedzot izmantot tos savā saimnieciskajā darbībā. Uzņēmums savas saistības neizpildīja, kā rezultātā pamatparāds "Rīgas namiem" 2012. gada 1. oktobrī bija 1 800 986 eiro.

Turklāt Kavacs "Rīgas nami" grāmatvedei nepamatoti, bez attaisnojuma dokumentiem lika izdarīt ierakstu grāmatvedības uzskaites kontos, nepamatoti samazinot uzņēmuma parādu "Rīgas namiem" par 22 619 eiro.

Tiesa nolēma no Kavaca "Rīgas namu" labā piedzīt kaitējuma kompensāciju 1 218 715 eiro apmērā.