Valsts kontrolieris nosauc lielāko klupšanas akmeni valsts pārvaldē

“Valsts kā īpašnieks nav definējusi, ko tā vēlas, lai konkrētā politikas jomā kapitālsabiedrības izdara, un te rodas pirmais klupšanas akmens,” analizējot “airBaltic” piemēru, “nra.lv TV” intervijā sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, piebilstot, ka līdz ar to nav skaidru mērķu, ko mēs gribam sasniegt, tāpēc kapitālsabiedrību valdes dara, kā saprot.

E. Korčagins minēja “airBaltic” piemēru, kad mēs paziņojām, ka mums vajag starptautisko sasniedzamību. Bet kas tas tāds ir? Cik reizes dienā, uz kurām vietām, kas mums jāsasniedz?

“Iepriekšējai “airBaltic” vadībai bija viena izpratne, ko nozīmē sasniedzamība. Gaidīsim, kāda būs tagadējai vadībai. Bet tas, uz ko mēs aicinājām, kad pagājušogad pabeidzām darbu pie “airBaltic” ziņojuma, ir: “Precīzi nodefinējam, ko mēs gribam no šīs kapitālsabiedrības, kādi ir Latvijas mērķi un vajadzības. Pēc tam arī tapa gaidu vēstule no Satiksmes ministrijas, kas bija jau daudz konkrētāka, kas ir Latvijas valdības gaidas no kapitālsabiedrības,” sacīja valsts kontrolieris.

E. Korčagins piebilda, ka Valsts kontrole ir pārliecinājusies, ka tieši tāda pati situācija ir arī kultūras jomā, kad Kultūras ministrija nebija skaidri definējusi, ko tā gaida no savām kapitālsabiedrībām - teātriem, koncertorganizācijām.

Valsts kontrolieris vēlētos, lai ir konkrēts politikas dokuments, kurā definēti mērķi, kas jāsasniedz, kas un kādā laika posmā ir jāizdara kapitālsabiedrībām, lai tām ir skaidrs, uz ko iet.