Ārvalstu medijs: Latvija apsver iespēju sūtīt savus karavīrus uz Grenlandi
Igaunija ir nolēmusi nosūtīt savus karavīrus uz Grenlandi, un arī Latvija apsver šādu iespēju. Lietuva apgalvo, ka nosūtītu karavīrus tikai tad, ja NATO organizētu misiju ar vēstījumu amerikāņiem. Lietuvas politiķi atzīst, ka ir nepieciešams atbalstīt Dāniju un jāmēģina manevrēt, vienlaikus nekaitinot Donaldu Trampu, vēsta Lietuvas TV3.
Tomēr ne tikai Lietuvai ir grūti manevrēt - Rietumeiropas galvaspilsētās arvien biežāk dzirdama doma, ka Amerika vairs nav uzticams partneris. Tiek runāts arī par jaunu drošības aliansi - atsevišķi no ASV, bet ar Ukrainu, vēsta “tv3.lt”.
Ziemas mācības igauņu karavīriem nav nekas neparasts, tāpēc viņiem Grenlandē nevajadzētu rasties grūtībām. To, ka igauņi dosies uz mācībām Grenlandē, paziņoja viņu aizsardzības ministrs.
"Pirmām kārtām runa ir par solidaritāti un vērtībām. Kā mazai valstij mums ir interese, lai vērtības, kas nodrošina mūsu brīvību, tiktu respektētas visā Rietumu kultūras telpā," sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas politiķi uzsver, ka nav pieņemami piekrist uzskatam, ka spēcīgāka valsts var anektēt citas valsts teritoriju. Ja tas kļūtu par normu, Baltijas valstu izdzīvošanas jautājums kļūtu vēl aktuālāks. Pagaidām nav skaidrs, cik igauņu karavīru dosies uz Grenlandi.
"Vēl ir nedaudz pāragri izlemt - notiek tehniskā plānošana. Tās laikā kļūst skaidrs: A - vai mēs vispār dodamies, B - cik karavīru dosies un C - ko tieši mēs tur darīsim. Tas ir tehniskās plānošanas uzdevums," skaidroja H. Pevkurs. Igauņi ziņo, ka arī Latvija apsver iespēju nosūtīt karavīrus.
"Ja NATO sāks organizēt mācības, mums noteikti vajadzētu piedalīties. Kad es runāju par NATO, es runāju arī par Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā gadījumā ministra nostāja nav pretrunā ar pašu domu, ka dalība ir nepieciešama," sacīja prezidenta padomnieks Deivids Matuļonis.
Donalds Tramps sadusmojās uz valstīm, kas pēc Dānijas uzaicinājuma nosūtīja vairākus karavīrus uz Grenlandi, un paziņoja, ka ieviesīs papildu tarifus. Poļi, kuriem ir labas attiecības ar amerikāņiem, no tā izvairījās - viņi karavīrus nesūtīja un nesūtīs.
Tomēr Lietuva vēl nav saņēmusi nekādus amerikāņu pārmetumus par atbalstu Dānijai. "Mēs vēl neesam saņēmuši nekādus konkrētus signālus, bet es vēlos uzsvērt, ka Amerika bija, ir un paliks mūsu stratēģiskais partneris, no kura ir atkarīga ne tikai Lietuvas, bet arī visas Eiropas drošība," sacīja D. Matuļonis.
Poļi brīdina Lietuvas politiķus, kuri devušies uz Vašingtonu, ka Lietuvai vajadzētu uzmanīgāk manevrēt, izvēloties, kuru atbalstīt - Dāniju vai Ameriku. Viņi apliecināja, ka manevrēt šādā situācijā ir grūti.
Tomēr, ņemot vērā Donalda Trampa rīcību, Eiropā arvien vairāk dzirdamas balsis, ka Amerika vairs nav uzticams partneris.
“Mums jāmeklē skaidri sabiedrotie šajā reģionā - runājot par Poliju, Baltijas un Skandināvijas valstīm - un jādomā par savu drošību. Diemžēl mēs arvien mazāk paļaujamies uz to, ka kāds mums palīdzēs. Es baidos, ka mēs varam palikt vieni sava vēsturiskā likteņa priekšā,” sacīja partijas “Lietuvas vārdā” priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis.
Vismaz pagaidām Eiropas valstis nespēj aizstāt Amerikas militāro spēku. Eiropas armijām trūkst gan ekipējuma, gan karavīru, un ne visas Eiropas NATO valstis vēlas palielināt aizsardzības izdevumus.
