“Vairumā gadījumu politiķi tomēr domā par nākamajām vēlēšanām, un, jo vēlēšanas nāk tuvāk, jo skats paliek īsāks, un tas nozīmē, ka tu mēģini izdarīt kaut ko šodien, īsti neskatoties, vai tas būs labi arī pēc mēneša,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Centrālās bankas tomēr skatās tālāk, tās skatās, lai tas, ko izdarām šodien, noder arī pēc gada, diviem, pieciem un varbūt pat desmit. Galu gala tas noved pie tā, ka inflācija ir krietni augstāka, jo valdība domā, ka parāds ir kaut kā jānofinansē, tāpēc uzlieciet zemākas likmes, lai pārfinansēties ir lētāk, lai nespiež tik traki šodien. “Tas ir tāds “Runčuk, nemūžam!” stāsts - tagad pēdējo reizi, bet rīt mēs vairs tā nedarīsim. Diemžēl tas iesakņojas,” sacīja M. Kazāks.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka inflācija, visticamāk, ir augstāka, iedzīvotāji, kuriem maciņš ir plānāks, cieš vairāk, bet, lai iesakņojušos inflāciju norautu uz leju, ir nepieciešamas augstākas procentu likmes, un tas savukārt nozīmē kādā brīdī lielāku bezdarbu. “Tad sanāk tāda raustīšanās, un tas ir tas, ko mēs vēsturē esam redzējuši,” secināja Latvijas Bankas prezidents.