Sprūds: Pāragri norakstīt NATO kā aliansi
Eiropas drošības arhitektūra nonākusi krustcelēs, kuras iezīmē gan pieaugoša nedrošība, gan neskaidrība par ASV ilgtermiņa lomu transatlantiskajā telpā. Kāds augsta ranga avots Eiropas valdībā medijam Politico norādījis, ka ir notikusi ASV politikas maiņa, kas “daudzējādā ziņā ir uz palikšanu”, vēsta 360TV Ziņas.
Avots uzsvēris - nogaidīšana vairs nav risinājums, nepieciešama sakārtota un koordinēta pāreja uz jaunu realitāti. Tas raisa jautājumu - vai Eiropa spētu un gribētu veidot jaunu drošības aliansi paralēli NATO.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan uzsver, ka, neraugoties uz sarežģījumiem, NATO norakstīšana šobrīd būtu pāragrs solis.
“Transatlantiskajā aliansē ir savi sarežģījumi - nenoliegsim to -, bet vienlaikus būtu pāragri norakstīt NATO kā aliansi. Joprojām Eiropā ir amerikāņu karavīri, Latvijā ir amerikāņu karavīri. NATO ir mūsu drošības garants,” norāda Sprūds. Vienlaikus viņš uzsver, ka Eiropai ir jāstiprina savas pašu militārās spējas, nezaudējot dialogu ar ASV.
Diskusijās par iespējamu jaunu drošības formātu nereti izskan ideja tajā iekļaut arī Ukrainu - valsti ar milzīgu kaujas pieredzi un strauji attīstītu militāro potenciālu. Optimistiskākie scenāriji paredz, ka Ukrainas un Rietumeiropas militārā jauda kopā varētu radīt ievērojamu spēku. Tomēr eksperti brīdina - bez ASV iesaistes Eiropas spējās saglabājas būtiski robi.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns uzsver, ka ASV militārās spējas daudzos segmentos Eiropai ir faktiski neaizvietojamas. “ASV ir ļoti svarīga izlūkošanas datu ieguvē - gan no kosmosa, gan signālu izlūkošanā. Tāpat arī transporta lidmašīnas ir spēja, ko ir grūti aizpildīt. Munīcija, gaisa atbalsts - ir ļoti daudz spēju, ko būs grūti bez ASV aizstāt,” skaidro Andžāns.
Vienlaikus Andžāns norāda, ka pat pie ļoti nelabvēlīgiem scenārijiem - piemēram, saasinājuma ASV un Dānijas attiecībās Grenlandes jautājumā - NATO beigas nebūtu automātisks iznākums. “Es nedomāju, ka tas ir gals NATO. Mēs taču arī Baltijas valstīs neteiksim - amerikāņi, brauciet mājās. Mums jebkurā gadījumā būs jādara viss iespējamais, lai ASV paliek Baltijā un turpina mūs aizsargāt,” viņš uzsver.
Līdzīgu nostāju pauž arī aizsardzības ministrs Sprūds, uzsverot Latvijas principālo atbalstu starptautiskajām tiesībām un Dānijas teritoriālajai integritātei. “Grenlande ir daļa no Dānijas Karalistes, taču tas nenozīmē, ka mums pašiem būtu jāsāk dedzināt tiltus. ASV mums ir svarīga,” norāda ministrs.
Gan amatpersonu, gan ekspertu vērtējumā Eiropas drošība šobrīd joprojām nav iedomājama bez ASV. Tomēr tieši Vašingtonas politikas virziena maiņa liek Eiropai arvien nopietnāk domāt par alternatīviem drošības risinājumiem - pat ja to iznākums pagaidām vairāk ir diskusijas un koncepcijas, nevis jaunas, pilnvērtīgas militāras alianses izveide.
