Ameriks: Nav nekādu pierādījumu kukuļa pieprasīšanai
Bijušais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova (S) vietnieks Andris Ameriks atkārtoti noraida apsūdzības kukuļa pieprasīšanā, aģentūrai LETA norādīja bijušais politiķis.
Ameriks atzina, ka viņam nav skaidrs, par ko ir runa. Viņa ieskatā šajā lietā neesot ne pierādījumu, nedz faktu.
Ameriks pieminēja 2024. gada EP deputātu lēmumu neatbalstīt pieprasījumu atcelt eiroparlamentārieša imunitāti. Toreiz tika pieļauts, ka tiesiskais process Latvijā sākts ar mērķi kaitēt Amerika politiskajai darbībai.
Ameriks 2024. gadā paziņoja par politikas pamešanu līdz Saeimas vēlēšanām. Taujāts, vai viņš plāno kandidēt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, Ameriks sacīja, ka viņam vēl ir laiks apdomāt, taču, skatoties uz procesiem valstī, viņš šādu iespēju neizslēdz. Ameriks arī pieļāva, ka šāds prokuratūras solis varētu būt saistīts ar mēģinājumu likt šķēršļus viņa iespējamai turpmākajai darbībai politikā.
Jau rakstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu pret Ameriku par kukuļa lielā apmērā pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka apsūdzētais, būdams Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un ieņemot atbildīgu stāvokli, kopā ar citu valsts amatpersonu, kas pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas ir bijušais Rīgas mērs, pašreizējais EP deputāts Nils Ušakovs, vienojās pieprasīt kukuli no kādas personas, kurai pastarpināti piederošā pilnsabiedrība nodarbojās ar pasažieru komercpārvadājumiem Rīgā.
Aģentūrai LETA zināms, ka šī persona ir bijušais pasažieru pārvadātāja "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pastarpinātais īpašnieks Aleksandrs Brandavs. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" iepriekš ziņoja, ka pērn rudenī Brandavs samaksājis 73 000 eiro naudas sodu, jo atzinies regulāru kukuļu apsolīšanā Ušakovam.
Prokuratūra, neminot iesaistīto vārdus, šodien aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar apsūdzību kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī Ušakovs un Ameriks izteica Brandavam priekšlikumu, ka viņi varētu panākt grozījumus normatīvajos aktos, lai tādi paši attiecīgu kategoriju pasažieru braukšanas maksas atvieglojumi kā SIA "Rīgas satiksme" transportlīdzekļos turpmāk būtu atļauti izmantošanai arī RMS mikroautobusos.
Apzinoties, ka šādi grozījumi ir uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka Brandava interesēs, nodrošinot ievērojami lielāku pārvadājamo pasažieru skaitu mikroautobusu maršrutos un līdz ar to arī palielinot uzņēmuma ienākumus un peļņu, Ušakovs un Ameriks par šādām darbībām kopīgi pieprasīja dot viņiem kukuli 50% apmērā no Rīgas domes finansējuma, kas tiks samaksāts uzņēmumam atbilstoši ar šiem atvieglojumiem pārvadāto pasažieru skaitam.
Kad Brandavs bija veicis aprēķinus, lai izvērtētu kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš apliecinājis gatavību dot kukuli. Uzņēmējs bija gatavs bezskaidras naudas pārskatījumiem 45% apmērā vai skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā Rīgas domes finansējuma.
Iesaistītie vienojās, ka kukuļa apmērs būs skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā finansējuma. Būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmantojuši braukšanas maksas atvieglojumus, iesaistītie paredzēja, ka kukulis šādā veidā būs ne mazāks kā 19 000 eiro mēnesī.
Tādējādi valsts amatpersona pieprasīja, bet uzņēmējs pēc apsolīja kukuli lielā apmērā par minēto grozījumu veikšanu uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka Brandava interesēs, informēja prokuratūra.
Iepriekšējā EP deputāti 2024. gada 11. aprīlī neatbalstīja parlamentārās imunitātes atcelšanu Ušakovam un Amerikam, kurš arī tolaik bija EP deputāts. Ušakovs vasarā atkārtoti startēja vēlēšanās un iekļuva EP, bet Ameriks vēlēšanās nepiedalījās.
Šodien prokuratūrā aģentūrai LETA atkārtoti apliecināja, ka patlaban nav plānojusi atkārtoti iesniegt pieprasījumu EP atcelt imunitāti Ušakovam, taču vienlaikus šāda iespēja netiek izslēgta.
"De facto" vēstīja, ka no pamata lietas izdalītais process pret Ušakovu patlaban ir apturēts. Pret viņu aizdomas izvirzītas ne vien par kukuļa prasīšanu, bet arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Pēc panta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar šo nodarījumu apsūdzēti vēl divi cilvēki. Tie ir bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens un kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildītājs Emīls Jakrins, vēstīja raidījums. Lieta pret viņiem pērnā gada nogalē nosūtīta uz tiesu. "Rīgas satiksme" un Rīgas pašvaldība tur piedalīsies kā cietušie, jo šo iestāžu skatījumā tām ir nodarīts desmit miljonu eiro liels kaitējums.
