Iekšlietu ministrija skaidro, kapēc Latvija pretēji citam valstīm uzņems migrantus
Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakts ir kļuvis par vienu no asāk diskutētajiem jautājumiem Eiropā, jo dalībvalstīm nācies pieņemt politiski sarežģītus lēmumus par savu iesaisti migrācijas sloga mazināšanā.
Kamēr, piemēram, Polija kategoriski atteikusies uzņemt migrantus, arī Latvijai bija jāizšķiras, kādu ceļu iet.
Migrācijas pakts paredz trīs solidaritātes iespējas: uzņemt patvēruma meklētājus savā valstī, maksāt finansiālu ieguldījumu valstīm ar augstu migrācijas spiedienu vai sniegt alternatīvu atbalstu - nosūtot personālu, ekspertus vai tehnisko aprīkojumu. Iekšlietu ministrija Saeimas komisijas sēdē šovakar apstiprināja, ka Latvija ir izvēlējusies tieši trešo variantu - alternatīvos atbalsta pasākumus.
Iekšlietu ministrija 360TV Ziņām skaidro, ka atteikšanās gan no migrantu uzņemšanas, gan no alternatīvā atbalsta nozīmētu būtiskas finansiālas sekas. Par katru neuzņemto patvēruma meklētāju Latvijai būtu jāmaksā vairāki desmiti tūkstoši eiro, un kopējā summa varētu sasniegt gandrīz divus miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka šāds maksājums būtu jāveic 2027. gadā par 2026. gadu.
Vienlaikus ministrijā uzsver - Latvija ir skaidri paudusi savu nostāju, un neviens nevar piespiest valsti mainīt izvēlēto ceļu un uzņemt migrantus pret tās gribu. Tomēr pilnībā izslēgt finansiālus riskus nevar. Eiropas Komisija vēlāk vērtēs, vai Latvijas sniegtais alternatīvais atbalsts bijis pietiekams un kvalitatīvs. Ja Komisija secinās, ka tas neatbilst vienošanās apjomam, tai būs tiesības šo ieguldījumu pārrēķināt arī naudas izteiksmē, 360TV Ziņām skaidroja Trofimovs.
Ja Latvija būtu piekritusi piedalīties migrantu pārdalē, jau šogad valstij būtu jāuzņem nepilns simts patvēruma meklētāju.
VIDEO:
