Valsts kontrolieris par “airBaltic”: “Kā valstij iet ar tā uzraudzību? Ne pārāk...”

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins intervijā “nra.lv TV sarunas” pastāstīja, ka pagājušogad Valsts kontrole (VK) pabeidza pēcrevīziju nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”. Taču tas neatrisina jautājumu par ministriju spēju pārraudzīt lielās, stratēģiski svarīgās kapitālsabiedrības.

Savulaik Valsts kontrole Satiksmes ministrijai sniegusi ieteikumus veidot “airBaltic” uzraudzības mehānismu, bet dažkārt var redzēt ministrijas kapacitātes trūkumu pārvaldīt lielas kapitālsabiedrības. Ņemot vērā lielo vairāku miljonu finansējumu un šīs kompānijas nozīmi, VK ieteikusi, ka varbūt ir jēga izveidot īpašu uzraudzības mehānismu, neatstājot to tikai uz Satiksmes ministrijas pleciem, bet tas netika izdarīts, tāpēc arī pagājušogad VK šo uzņēmumu vērtēja pastiprināti, stāstīja E. Korčagins.

“Nav mums izveidoti mehānismi. Nu, kā mums iet? Mēs redzam, ne pārāk...” secināja valsts kontrolieris. Pagājušā gada beigās VK tikusies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru, kurš informēja, ka šāds jauns uzraudzības mehānisms, iesaistot arī pārstāvjus no citām institūcijām, ir izveidots un ir sācis strādāt. Dokumentālu apstiprinājumu tam VK vēl nav saņēmusi, bet nav pamata neticēt, sacīja E. Korčagins, piebilstot, ka cer, ka tas dos labāku rezultātu.

Taču tas neatrisina jautājumu par ministriju spēju pārraudzīt lielās, stratēģiski svarīgās kapitālsabiedrības. Ik pa laikam Latvijā uzvirmo diskusija, ka pārvaldība no ministrijām būtu jānodod profesionāliem pārvaldītājiem. E. Korčaginam liekas, ka tajā ir liela jēga, un brīžiem viņam gribas aizstāvēt ministriju ierēdņus, jo šajā gadījumā viņiem ir jānodarbojas ar sev netipiskām lietām, mēģinot saprast gan biznesa specifiku, gan kapitālsabiedrības pārvaldību un būt zinošiem komercdarbībā, kas nav iespējams. Tāpēc, viņaprāt, rezultātu prasīšana no ministriju ierēdņiem varētu nebūt objektīva.