Latvijai jauns prezidents

© f64

Šorīt svinīgo zvērestu nodeva jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Stājoties amatā, viņš Saeimā svinīgi solīja visu savu darbu veltīt Latvijas tautas labumam.

Tikko jaunā amatpersona teica uzrunu parlamentam. Tajā A. Bērziņš norādīja, ka visa pamatā ir darbs un tikai caur kopīgu darbu Latvija var sasniegt labklājību, lai arī cik zema starta pozīcija arī mums nebūtu. Tāpat A. Bērziņš apliecināja, ka viņa darba prioritāte būšot valsts ekonomiskās labklājības stimulēšana, pierādot, ka tas nav tikai valdības pienākums.

Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti – Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, valdības locekļi un citas amatpersonas.

Pēc solījuma došanās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa runa Saeimas svinīgajā sēdē

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Ekselences!

Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Valsts prezidenta svinīgajā solījumā es zvērēju, ka visus spēkus veltīšu tautas labumam un labklājībai. Es apsolu galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens iedzīvotājs atgūtu ticību savai valstij un sev pašam. Labas pārmaiņas valstī mēs varam sasniegt, tikai vispirms mainot sevi un savu domāšanu, balstoties uz to labo, kas ir mums apkārt.

Darbs ir visa pamats, un es esmu pārliecināts, ka Latvija var sasniegt pārticību un labu dzīvi ar perspektīvu nākotni, lai cik šodien zema ir mūsu starta pozīcija. Mana pārliecība ir, ka taisnīgums prasa, lai turpmāk pieņemtie ekonomiskie lēmumi veicinātu valsts attīstību, samazinātu mūsu reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, strādāt un mācīties.

Nav pieļaujama cilvēku šķirošana pēc tautības, reliģijas un uzskatiem. Prezidenta uzdevums ir apvienot sabiedrību, un tā būs viena no manām darba prioritātēm.

Šodien tautas skaitītāji nespēj Latvijā atrast pat divus miljonus cilvēku, jo daudzi pret savu gribu ir bijuši spiesti doties svešumā, tāpēc mums ir jādomā par to, kas šeit dzīvos jau vienas, tuvākās paaudzes jeb tuvāko 20 gadu laikā, un mūsu uzdevums ir atvest viņus atpakaļ mājās. To nevar panākt tikai ar uzmundrinošām runām, tādēļ galveno uzmanību esmu nolēmis veltīt valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Ja man kāds teiks, ka tie ir Ministru kabineta uzdevumi un prezidents Latvijā ir tikai tēls un simbols, es pierādīšu, ka ar manā rīcībā esošajiem varas instrumentiem valsts labā var izdarīt daudz. Ceru un ticu, ka mani šajā darbā atbalstīs lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un mums pietiks spēka un apņēmības veicināt tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu valstī.

Mūsu draugiem un sabiedrotajiem ārvalstīs varu nelokāmi apliecināt, ka Latvija turpinās līdzšinējo politisko kursu, joprojām būs uzticīgs partneris un turpinās pildīt visas savas starptautiskās saistības. Mēs cītīgi strādāsim, lai paplašinātu sadarbību.

Es esmu astotais Latvijas Valsts prezidents. Septiņi mani priekšgājēji bez šaubīšanās atdeva dzimtenei daļu no sevis, un katra prezidenta laiks ir atstājis savas pēdas mūsu valsts vēsturē. Es sekošu viņu labo darbu piemēram, un kopā mēs attīstīsim un uzlabosim dzīvi valstī.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais