Asociācijas “FinTech Latvija” vadītāja, zvērināta advokāte Tīna Lūse ir skeptiska par ieceri nodot nebanku kreditētāju uzraudzību Latvijas Bankai. TV24 viņa sacīja, ka rodas sajūta, ka tā ir politiski motivēta pirmsvēlēšanu laika iniciatīva.
“FinTech Latvija” vadītāja neuzskata, ka uzrauga maiņa būtu sīka reforma. Viņa pastāstīja, ka nozare pie tā strādā jau gadu. Ekonomikas ministrija ir saskaitījusi garu sarakstu ar normatīvajiem aktiem, kas būs jāgroza, un tas atkal nozīmē laika patēriņu gan valsts, gan privātajā pusē. Uzņēmumiem, kuri pielāgojas uzrauga maiņai, ir jāpārskata savi procesi un jāsaprot, kāda dzīve būs pie jaunā uzrauga.
T. Lūse un arī potenciālie investori ir neizpratnē, kāds tādai reformai ir iemesls. Parasti reformas taisa tad, ja kaut kas ir “salūzis”, nestrādā, ir jāaizsargā un attiecīgi kaut kas jāuzlabo. Otrs iemesls var būt, ja kaut kas nedarbojas pietiekami labi un ir jādod kāds grūdiens.
Ir vēl trešais iemesls, par kuru asociācijai ir aizdomas, un tas ir politisks. “Tāda sajūta mums, godīgi sakot, rodas, ka tā ir politiski motivēta pirmsvēlēšanu laika iniciatīva. Ja mēs skatāmies uz to, kas ir noticis izpētes procesā, tad tā arī ir lielākā problēma, ka nozare nesaprot, ko mēs gribam ar šo panākt.
No vienas puses, politiķi, kas to atbalsta, izsakās, ka PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) netiek galā ar savu darbu un attiecīgi ir jāmaina uzraugs. Un šis nav nekā tālāk izvērsts un pārbaudīts, ir problēma vai nav, vai PTAC netiek galā, vai jāmaina, kādā veidā jāmaina. Šis nav vērtēts jau vairāk nekā pusgada garumā. Tas, kā šī reforma tiek pasniegta, ir tas, ka tā būs kā palīdzība nozarei, kas palīdzēs nozarei augt. Nozare saka, ka mēs gana balansēti augam tāpat, un mēs neredzam pievienoto vērtību,” savu viedokli izklāstīja T. Lūse.
Asociācijas vadītāja piebilda, ka nebanku kreditēšanas nozare savus pakalpojumus eksportē un strādā ap 40 valstīs. Lielākās bažas par iespējamo uzrauga maiņu pauž nevis uzņēmumi, kas nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu, bet, piemēram, ar hipotekāro kreditēšanu, reģionos kreditē mazos un vidējos uzņēmumus, kurus bankas uzskata par pārāk liela riska uzņēmumiem.