Iedzīvotāji sašutuši par ieceri Rīgas jūras līcī veidot foreļu audzētavas

Rīgas jūras līcī iepretim Rojai un Mērsragam Latvijas, Dānijas un Japānas uzņēmēji plāno jūrā sprostos audzēt varavīksnes foreles. Kurzemes piekrastes iedzīvotāji šādu ieceri neatbalsta, bet attīstītāji sola izmantot starptautisko pieredzi un apgalvo, ka ietekme uz vidi būšot minimāla un kontrolējama, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jau pagājušā gada nogalē Kurzemes piekrastē asus protestus izraisīja jaunais Jūras aizsargājamo teritoriju plāns, kas draudēja ļoti būtiski ierobežot zvejnieku darbu. Tagad tieši tajā pašā reģionā plānota darbība, kas jūru piesārņotu vēl vairāk.

Rīgas līcis Baltijas jūrā ir kā noslēgts ezers. Ūdens te nomainās ļoti reti. Tāpēc iecere pie Rojas un Mērsraga jūrā veidot foreļu fermas rada sašutumu vietējos iedzīvotājos un dabas sargos.

Pēdējos gados Eiropā daudzas valstis ierobežo jūrā izvietoto zivju audzēšanas sprostu attīstību. Modernās jūras audzētavās zivis audzē slēgtās vai daļēji slēgtās sistēmās, kas līdzinās baseiniem. Tajās barības pārpalikumi, zivju mēsli un citas vielas nenonāk jūrā, bet tiek savākti un aizvesti uz attīrīšanu.

Savukārt atklātie sprosti ir milzīgi tīkli, caur kuriem viss nonāk tieši ūdenī. Dānijā, kur šādu audzētavu savulaik bija daudz, valdība jaunām vairs neizsniedz atļaujas, jo tās rada pārlieku slodzi videi. Arī Zviedrijā tiesas vairākās vietās apturējušas vai ierobežojušas zivju audzēšanu atklātos sprostos.

Pie Rojas un Mērsraga uzņēmēji jūrā grib izvietot vecos tīklu sprostus, no kuriem Dānija atsakās. Turklāt pagājušā gada nogalē asus zvejnieku protestus raisīja jūras aizsargājamo teritoriju plāns. Tas praktiski aizliegtu piekrastes zveju. Vietējie saka - ar vienu roku valsts liedz zvejot, jo jāsargā daba, bet ar otru gatava ļaut ar fermām radīt vēl lielāku piesārņojumu.

“Valdošie vēji, kas nāk uz Engures pusi, tie ir tieši no Rojas. Mēs paredzam, ka straumes un biomasas, atlikumi, neapēstais, zivju izvadītais barības apjoms - tas viss būs mūsu piekrastē. To visu saņems mūsu tūristi. Mūsu iedzīvotāji. Visi, kas gribēs nopeldēties. Es pieļauju, ka tā ietekme būs jūtama,” stāsta Engures pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Raginska.

Neizpratnē ir Tukuma novada Vides pārvaldības speciālists Roberts Šiliņš: “Latvijas uzņēmējiem tas līdz šim ir bijis liegts, jo šādas vēlmes ir bijušas jau no 90 gadiem ik pa laikam. Ja vienreiz pasaka, ka tas ir liegts, otreiz pasaka, trešoreiz, tad uzņēmēji saprot, ka tas ir liegts un neviens tajā virzienā neskatās. Un pēkšņi nez no kurienes parādās daži džentelmeņi, kuriem tas nez kāpēc ir atļauts.”

Jūras straumes piekrastē no Rojas un Mērsraga virzās tālāk Jūrmalas un Rīgas virzienā. Un tieši Engure būs pirmā, kas sajutīs iespējamā piesārņojuma sekas.

Tā kā process ir paredzēts 30 gadus, tas piesārņojums būs jūtams, tad tie potenciālie tūristi, kas šeit brauks pa vasaru atpūsties, brauks citur. Nav jau vairs tik grūti aizbraukt uz Spāniju, Itāliju vai kādu citu vietu, kur ir forši, kur ir lēti un nesmird, stāsta Biedrības “Piekrastes konvents” pārstāvis Ainārs Dubra.

Projekta īstenotāji draudus dabai noraida. Dānijas pieredze rādot, ka piesārņojumu riski ir mazi. Viņi uzstāj, ka jau aprīlī jūrā būtu jāizvieto viens no foreļu audzēšans sprostiem, kas tad arī ļautu pārbaudīt, vai tā radītais piesārņojums ir kritisks apkārtējai videi.

“Ir ļoti daudz dezinformācijas un ir ļoti daudz citu veidu ražošanas, ko cilvēki ir redzējuši un dzirdējuši un viņi to sasaista to visu ar šo projektu. Es nedomaju, ka cilvēkiem ir slikti nodomi, kāpēc viņi ir pre šo projektu. Mēs easam ļoti atvērti uz sarunu. Mēs esam taisījuši divas publiskās apspriešanas, mēs esam gatavi tikties, mēs esam gatavi intervijām, jo mēs esam ļoti pārliecināti par savu projektu, jo mēs zinām, kādu ietekmi tas radīs uz vidi,” skaidro SIA “Sudrablīnis holdings” līdzīpašnieks Edgars Līnis.

Iecere līdz Ministru kabinetam nonāca Zemkopības ministra Didža Šmita laikā. Sākumā iezīmētas teritorijas, kur varētu fermas veidot. Tad sludināts konkurss, kurā uzvarējuši dāņi. Šmits noraida jebkādu lobiju konkrētam uzņēmumam.

“Es uzņemos atbildību, ka šis projekts Latvijā ir sācies. Viennozīmīgi. (…) Es atbalstīju. Viņi bija ministrijā. Bija dažādi cilvēki, tie dāņi atbraukuši un “Sudrablīnis”, kas ir Latvijas partneris. (….) Tas ir normāls projekts. Dāņi jau audzē nezin cik gadus. Un šo dāņu kompāniju nopirkuši Japāņu investori. Dāņi uztaisīja audzētavu Japānā. Un kāpēc viņi nāk uz Baltijas jūru - jo Dānijā vairs jaunas licences neizsniedz. Viņi tur audzē, bet vairs nevar paplašināties. Un viņi meklē, sāk apgūt Baltijas jūru,” skaidro bijušais Zemkopības ministrs

Par zivju fermu projektu spriež gan Valdība, gan Saeimas komisija. Deputāti uzklausījuši iestādes, zinātniekus un sabiedrības pārstāvjus, kuri ieceri kritizē. Komisija aicina ministrus būt piesardzīgiem, taču Saeima nav pieņēmusi lēmumu sprostus atļaut vai aizliegt. Ministru kabinetā arī jautājums ir saskaņošanas un politiskās izvērtēšanas stadijā.

Izšķirošais lēmums tagad atkarīgs no ietekmes uz vidi novērtēšanas rezultātiem, ko šobrīd veic Valsts vides dienests. Plānam par darbu sākšanu bija jābūt gatavam jau 10 decembrī, bet process iestrēdzis. Galvenais klupšanas akmens ir uzņēmēju vēlme izvietot testa sprostu. Vairākas vides iestādes norāda - tas būtu pretrunā jebkādiem standartiem.