de facto: Spriedums būvnieku karteļa lietā vairākām būvfirmām bija kā Ziemassvētku dāvana
Gluži kā Ziemassvētku dāvana vairākām celtniecības kompānijām bija decembrī pieņemtais Augstākās tiesas spriedums būvnieku karteļa lietā. Senāts atzina, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā nedrīkstēja izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās būvfirmu īpašnieku sarunas, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Tagad lieta būs jāizskata vēlreiz, bet nu vairs neizmantojot audioierakstus kā pierādījumus. Senāta spriedums ne tikai ietekmēs konkrētās lietas tālāku iztiesāšanu, bet krietni sarežģīs līdzīgu pārkāpumu izmeklēšanu nākotnē.
Latvijas lielākās būvfirmas un to īpašnieki 2019. gada septembrī saņēma dubultu sitienu. Izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu būvniecības iepirkumos bija uzsācis KNAB, savukārt lietu par aizliegtu tirgus sadali ierosināja Konkurences padome. Abu iestāžu darbības bija koordinētas.
Pietiekamus pierādījumus kukuļošanai KNAB nesavāca, bet par aizliegtu vienošanos iepirkumos konkurences uzraugi sodīja desmit būvfirmas. Kopējais naudas soda apmērs - 16,65 miljoni eiro.
Astoņas firmas sodus apstrīdēja. Administratīvā apgabaltiesa šīs sūdzības noraidīja. Taču decembrī visu kājām gaisā sagrieza Augstākās tiesas Senāta spriedums. Centrālais secinājums - operatīvās darbības ceļā iegūtu informāciju - šajā gadījumā slepeni ierakstītās sarunas - nevar izmantot karteļa lietā.
Tiesnešu sastāvs secināja, ka Operatīvās darbības likums ļoti strikti nosaka mērķus slepenu darbību veikšanai. To skaitā nav administratīvas lietas, pie kādām pieskaitāmi arī konkurences pārkāpumi. Senāts zemākas instances spriedumu atcēla. Lieta būs jāizskata atkārtoti, šoreiz no pierādījumu kopuma izslēdzot sarunu audioierakstus.
Konkurences padomē neslēpj, ka būvnieku karteli izdevās atklāt tieši pateicoties noklausītajām sarunām. Bet spekulēt par lietas iznākumu iestādes vadītāja Ieva Šmite nevēlas: “Tas ir tas veids, kā šis kartelis tika realizēts, mutvārdos, un pat neinformējot šo uzņēmumu darbiniekus, ka pastāv šāda vienošanās. Par karteli zināja tieši tie, kas piedalījās sarunās. Līdz ar to tagad pateikt, vai mums būs tieši šāds rezultāts bez pierādījumiem, nav iespējams.”
Ar Augstākās tiesas spriedumu apmierināti var justies būvnieki. Gandrīz visu iesaistīto kompāniju advokāti kasācijas sūdzībās pauda, ka informācija no KNAB veiktās sarunu noklausīšanās nodota Konkurences padomei prettiesiski.
Turpretim Konkurences padomē uzskata, ka Augstākās tiesas vērtējums bijis šaurs un formāls, ignorējot ieguvumu sabiedrībai no karteļa apturēšanas un citus aspektus.
Kāds ir tiesas vēstījums šajā situācijā? Vai tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saprotot, ka notiek šāda veida krāpnieciskas darbības, vajadzēja ignorēt un ļaut tupināt šo pārkāpumu veikt?” retoriski vaicā Konkurences padomes vadītāja Šmite.
KNAB uzskata, ka viņiem esot bijis pienākumus par iespējamo karteli ziņot. KNAB skaidro, ka nodevuši tālāk nevis pašas operatīvās lietas materiālus, bet kriminālprocesa materiālus, kad sarunas jau bija deklasificētas.
Tomēr Senāts nosprieda, ka operatīvā ceļā iegūtu informāciju, pat ja tā ir pievienota krimināllietai, nedrīkst izmantot likumā neparedzētiem mērķiem. Augstākā tiesa atsaucās uz Eiropas cilvēktiesību tiesas praksi vērtējot noklausītu telefonsarunu izmantošanu analoģiskā lietā Nīderlandē.
Šis Senāta spriedums tagad būs jāņem vērā, izmeklējot jebkuru citu krimināllietu.
