“Žurku skrējiens”. Aktieris Ivars Auziņš par šokējošo personisko pieredzi, kārtojot miršanas dokumentus

© Ruta Kalmuka/MN

“Ja kāds nezina, īpaši rīdzinieki, ja kāds no jūsu tuviniekiem aiziet viņsaulē ārpus savas mājas, atrodas kādā medicīnas iestādē, pansionātā vai kaut kādā trešajā vietā, tad ņemiet vērā, ka jebkurš no ģimenes ārsta var saņemt miršanas apliecību. Un tas var būt jebkurš cilvēks no ielas, tā var būt arī kāda institūcija vai apbedīšanas birojs,” TV24 diskusijā “Preses klubs” ar savu pieredzi padalījās uzņēmējs un aktieris Ivars Auziņš.

Un, ja ir miršanas apliecība, tad var saņemt mirušā pēdējās divas pensijas, kas ir apbedīšanas pabalsts divu pensiju apmērā, un dažreiz tas ir diezgan iespaidīgs cipars. “Vai ir vērts skriet šo dokumentu dēļ? Jā, ir vērts. Un skrien kā nelabie. Skrien kā žurku skrējienā,” secina aktieris.

“Nedod dievs, ja kāds tuvinieks agrā rītā kādā iestādē aiziet pie tēviem, viņi žiperīgi pārved viņu uz nākamo iestādi - apbedīšanas biroju, momentāli iekasē par pārvadāšanu, par šo loģistiku, momentāli dažus simtus bez jūsu piekrišanas, tas ir viens. Un pēc tam nākamais ir, ka šī miršanas apliecība kāda rokās iedod divas pensijas. Fantastisks likums!” sacīja I. Auziņš, piebilstot, ka Liepājā tas ir atcelts, bet Rīgā darbojas. “Jebkurš bomzis var izņemt! Iedomājies? Lūk, šāda mums ir sistēma,” aktieris ir neizpratnē.

Aktieris pats ar to saskāries un dabūjis skriet pēc izziņas, lai tā viņam būtu rokā un uz tās pamata viņš varētu saņemt miršanas apliecību. Ja viņš to nebūtu izdarījis, tad to būtu izdarījis apbedīšanas birojs, un viss. Un tad viņiem ir divas pensijas.

I. Auziņš pieļauj iespēju, ka tas ir iedibinājies jau sen, bet tad ir pašvaldības, kas to ir mainījušas. Tā kā miršanas brīdis ir emocionāls, daudzi cilvēki varbūt šo sistēmu nepamana, izmaksas ir tādas, kādas ir, un tās ir grandiozas. Liels cilvēks, ap 100 kg, viņa pārvadāšana Rīgas robežās, tie ir vairāki simti, lēš aktieris, kurš darbojas arī loģistikā. Aktieris un uzņēmējs uzskata, ka tas ir necilvēcīgi, bet tas ir iespējams tāpēc, ka ir vāji regulēts. Un ir ļoti jūtams, ka šī nozare, kas ir liela un milzīga (un tās klienti potenciāli esam mēs visi), ir vāji regulēta. Tur ir iesaistītas medicīnas iestādes, Rīgas pašvaldība, kur tā nāk ar atbalstu un pabalstiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra plus vēl visa komercpuse.

I. Auziņš piekrīt tiesībsardzei, kura ir teikusi, ka mēs jūtamies ļoti vientuļi, un pēc tam notiks atrakstīšanās. Pirmās atrakstīšanās jau notiek, jo viņi uzzina arī datus par pensiju apmēru, un kāds tos izpauž. Regula aizliedz dalīties ar dzīva cilvēka datiem, bet varbūt var dalīties ar miruša cilvēka datiem? Aktieris izdara secinājumu, ka it kā no Eiropas Savienības puses daudz kas tiek regulēts, bet izrādās, ka nekas netiek regulēts, ir ļoti daudzi “caurumi” un iespējas.

I. Auziņš par šo jautājumu komunicē ar tiesībsardzi un gaida atbildi. Katrā ziņā šeit ir par ko padomāt, uzskata aktieris.