Vairāk nekā pusmiljonu nesamaksāto autoratlīdzību LSM segs no iekšējiem resursiem

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) tiesas piespriestās autoratlīdzības biedrībai "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā apmaksās no saviem iekšējiem resursiem, aģentūrai LETA atklāja LSM korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele.

Augstākā tiesa (AT) šonedēļ atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā starp AKKA/LAA un LSM, līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru AKKA/LAA prasība apmierināta un no LSM piedzīts nesamaksātās autoratlīdzības parāds par laiku no 2013. gada līdz 2016. gadam 591 545 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumi 57 776 eiro apmērā.

Ločmele norādīja, ka LSM strādā pēc vienota pārvaldības un finanšu uzskaites modeļa, lai sakārtotu pārvaldības jomas, tostarp autortiesību uzskaiti un norēķinu praksi, kas uzņēmumos "Latvijas Televīzija" (LTV) un "Latvijas Radio" (LR) iepriekš bija atšķirīga.

Pēc Ločmeles teiktā, LSM ir viens no lielākajiem autoratlīdzību maksātājiem autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām Latvijā. Viņa uzsver, ka autoratlīdzība tiek maksāta regulāri - pēdējo gadu laikā tas bijis aptuveni viena miljona eiro apmērā. Piemēram, 2025. gada periodā LSM autoratlīdzībās ir samaksājis teju 1,3 miljonus eiro.

Vienlaikus LSM uztur regulāru un profesionālu dialogu ar AKKA/LAA un citām autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Ločmele stāsta, ka sarunas par mūsdienīgu un ilgtspējīgu sadarbības modeli ir sāktas jau 2025. gadā.

"LSM mērķis ir panākt līdzsvarotu, caurspīdīgu un visām pusēm saprātīgu risinājumu, kas ņem vērā gan autoru tiesību aizsardzību, gan LSM darbības specifiku, kā arī mediju auditorijas paradumu maiņu, būtiski pieaugot digitālā satura patēriņam," klāsta LSM pārstāve.

Viņa uzsver, ka šie aspekti ir aktuāli ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas mediju vidē, norādot uz nepieciešamību pēc mūsdienīgiem un datos balstītiem risinājumiem. Ločmele apgalvo, ka autoratlīdzību piemērošanas jautājumi Latvijas mediju nozarē ir dažādi interpretēti. "Tāpēc LSM ieskatā ir būtiski veidot skaidrus un vienlīdzīgus autoratlīdzības aprēķināšanas principus visiem mediju nozares dalībniekiem," skaidro Ločmele.

LSM pārstāve arī norāda, ka autortiesību jautājumi LR darbībā jau ilgstoši ir risināti saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un noteikto norēķinu kārtību. LSM šobrīd turpina darbu pie šo pieeju attīstīšanas un pilnveides dialogā ar nozares partneriem.

Vienlaikus iepriekšējā pieredzē LTV datu uzskaite par mūzikas izmantošanu nav bijusi pilnīga un tehnoloģiski pietiekami attīstīta. "Sadrumstalota datu apkopošana un manuāli procesi radīja interpretācijas riskus, tāpēc LSM kā tiesību un saistību pārņēmējam šobrīd ir būtiski risināt šīs iepriekšējās prakses sekas," saka viņa.

Ločmele skaidro, ka šobrīd LSM mērķtiecīgi stiprina finanšu disciplīnu un risku vadību. Kopš apvienošanās tiek veidoti naudas līdzekļu uzkrājumi, lai segtu iespējamos saistību riskus. "Konkrētajā situācijā LSM nodrošinās sprieduma izpildi atbilstoši normatīvajam regulējumam un noteiktajai kārtībai, izmantojot iekšējos resursus un iepriekš izveidotos uzkrājumus, vienlaikus darbojoties piešķirtā budžeta ietvaros," teica LSM pārstāve.

Viņa arī informē, ka LSM ir sācis testēt un izvērtēt automatizētas mūzikas izmantojuma uzskaites programmatūras ieviešanu. Mērķis ir nodrošināt objektīvus datus, kas ļauj gan korekti norēķināties ar autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, gan būtiski mazināt līdzīgu situāciju atkārtošanās risku nākotnē.

"LSM turpina izvērtēt pieejamās tiesiskās iespējas situācijas sakārtošanai un ilgtermiņa risinājumu nodrošināšanai normatīvā regulējuma ietvaros," informē Ločmele.

Jau vēstīts, ka AKKA/LAA un LSM tiesvedībā lietā izšķirts strīds par to, vai autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu atbildētājas televīzijas programmās ir aprēķināma un maksājama arī no televīzijas infrastruktūras uzturēšanas dotācijām, ko LSM saņem no valsts, kā arī par mūzikas īpatsvaru LSM programmās.

Apgabaltiesa atzina, ka, nosakot autoratlīdzības apmēru procentos no atbildētājas ieņēmumiem, nav pamata nodalīt valsts budžeta dotācijas rezultātā gūto peļņu no citiem gūtajiem ieņēmumiem, un uzsvēra, ka pretējā gadījumā sabiedriskais medijs tiktu nostādīts privileģētā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas autoru darbu izmantotājiem - raidorganizācijām - un tādējādi rastos negodīgas konkurences situācija.

Apgabaltiesa, izvērtējot abu pušu iesniegtos pierādījumus par to, kā tās noteikušas muzikālo darbu izmantojuma apjomu LSM televīzijas programmās strīdus laika posmā, atzina par ticamāku biedrības lietoto mūzikas īpatsvara aprēķina metodiku, saskaņā ar kuru aprēķinus veica nozarē atzīts ārpakalpojuma komersants, izmantojot automatizētu mūzikas identifikācijas pakalpojumu.

AT kolēģija, rīcības sēdē izskatījusi LSM iesniegto kasācijas sūdzību, konstatēja, ka tās argumenti galvenokārt ir vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. AT atgādina, ka LSM subjektīvs redzējums par lietas apstākļiem un to nozīmību strīda pareizā izšķiršanā, kas atšķiras no šo pašu apstākļu juridiskā novērtējuma pārsūdzētajā spriedumā, nerada pamatu tiesas secinājumu apšaubīšanai vai sprieduma atcelšanai.

Ziņots arī, ka strīds tiesā atrodas jau vairāk nekā desmit gadus, kad AKKA/LAA iesniedza prasību pret LTV. 2025. gada 1. janvārī valsts kapitālsabiedrības LR un LTV saplūda, pārtopot vienotā LSM.

Abas puses 2001. gada martā noslēdza licences līgumu, ar kuru uzņēmumam tika piešķirtas tiesības izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru muzikālos darbus pārraidīšanai ētera programmās 2001. gada garumā. Pēc tā beigšanās LTV jaunu līgumu nenoslēdza.

2004. gada beigās puses noslēdza izlīgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2004. gadā samaksāja 74 424 latus (105 895 eiro), vēlāk par darbu izmantošanu 2005. gadā LTV samaksāja daļēju atlīdzību 79 857 latus (113 626 eiro). 2007. gada 15. maijā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2006. gadā samaksāja daļēju atlīdzību 95 000 latu (135 172 eiro). 2008. gada martā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2007. gadā samaksāja daļēju atlīdzību 114 000 latu (162 207 eiro) apmērā.

Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē 2009. gada 21. jūlijā, AKKA/LAA prasību apmierināja daļēji un no LTV par labu AKKA/LAA piedzina 136 660 latus (194 449 eiro), kā arī daļēji apmierināja LTV pretprasību pret AKKA/LAA un atzina par noslēgtu pušu licences līgumu par muzikālo darbu izmantošanu tā 2005. gada 19. aprīļa redakcijā, nosakot līgumu darbības termiņu līdz 2012. gada 31. decembrim.

Vēlāk lieta vairākkārt tika pārsūdzēta, bet 2014. gadā lietu izskatīja AT.

2019. gadā Latgales apgabaltiesa pieteikumu apstiprināja daļēji un par labu AKKA/LAA lēma piedzīt autoratlīdzību aprēķinu 354 564 latus (504 499 eiro), bet 2020. gada 30. novembrī AT izskatot lietu kasācijas kārtībā lēma Latgales apgabaltiesas spriedumu atcelt pilnīgi un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancei - Latgales apgabaltiesai.

Apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji, bet spriedums atkārtoti tika pārsūdzēts AT, kura spriedumu atkal atcēla. Atkārtoti izskatot lietu, apgabaltiesa prasību apmierināja, bet AT atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, kas noslēdza ilggadējo tiesvedību.