Atkal jauns rekords tā sauktajā Lemberga prāvā

© f64

Četros mēnešos, kuros tiesas prāva t. s. Lemberga lietā notiek aiz slēgtām durvīm, sasniegts kārtējais rekords.

Jāatgādina, ka ar dažādiem rekordiem (sējumu skaits, izmeklēšanā iesaistīto personu skaits, pratināšanu ilgums u. tml.) šis process ir pārbagāts un neapšaubāmi ieies Latvijas tiesību vēsturē.

Pēc četriem mēnešiem, kuru laikā t. s. Lemberga prāvā netika pieļauta žurnālistu klātbūtne, 30. jūnija tiesas sēde pēkšņi tika izsludināta par atklātu. Tajā tika izskatīti divi prokuroru lūgumi. Neatkarīgā jau rakstīja – slēgtās tiesas sēdes tika izsludinātas sakarā ar to, ka prokurori sāka pratināt Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, kuram kādā citā kriminālprocesā ir noteikta procesuālā aizsardzība.

Prognozēt nav iespējams

Kā no dažādiem avotiem izdevās noskaidrot Neatkarīgajai, prokurori G. Laiviņu-Laivenieku līdz šim pratinājuši jau 24 dienas, līdz ar to jau ir pārsniegts līdzšinējais pratināšanas ilguma rekords. Līdz šim visilgāk – 23 dienas – tika pratināts miljonārs Valentīns Kokalis, kuram ir cietušā statuss t. s. Lemberga lietā. Lai gan V. Kokaļa pratināšana vēl nav pabeigta, viņam jautājumus jau uzdevuši gandrīz visi procesa dalībnieki. Turpretī G. Laiviņa-Laivenieka pratināšanu vēl nav pabeiguši pat prokurori, savukārt aizstāvības puse nav uzdevusi pat nevienu jautājumu. Līdz ar to it kā varētu prognozēt, ka G. Laiviņa-Laivenieka pratināšana aiz slēgtām durvīm turpināsies vēl vairākus mēnešus. Tomēr precīza prognoze nav iespējama, jo tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā jau iepriekš pieļāvis situāciju, kad lieciniekus pratina tikai prokurori, bet aizstāvības pusei iespēja pratināt netiek nodrošināta, jo tiesa šo liecinieku vairāk nesauc uz pratināšanām. Pilnībā t. s. Lemberga prāvā nopratināta ir tikai viena lieciniece – V. Kokaļa dzīvesbiedre Aija Kokale. Aizpratinātas ir četras personas – miljonārs Jūlijs Krūmiņš (pratināts divas dienas), miljonārs Vladimirs Krastiņš (pratināts 16 dienu), advokāts Jānis Zelmenis (pratināts nepilnu stundu) un jau pieminētais V. Kokalis.

Arestēs pat uzvalkus?

30. jūnija tiesas sēdē tika izteikti viedokļi par prokuroru lūgumu uzlikt arestu Anša Sormuļa mantai – divu uzņēmējsabiedrību kapitāla daļām –, kuras A. Sormulis iegādājies jau pēc tam, kad konkrēto krimināllietu sāka izskatīt tiesa (2009. gada 16. februāris). A. Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs argumentēja, ka prokuroru lūgums būtu noraidāms, jo nedrīkst būt tā, ka apsūdzības uzturētāji visu laiku seko mantiskajam stāvoklim, lai arestētu jebkuru mantu, kas A. Sormulim var parādīties. Tas nozīmē, ka viņš nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet tad ir jāuzdod jautājums – no kā vispār cilvēks var pārtikt? Tikpat labi varētu arestēt arī A. Sormuļa uzvalkus, lai viņam nebūtu, ar ko nākt uz tiesu. Otrs advokāta arguments bija, ka aresta uzlikšanai nebūs jēgas, jo abas prokuroru jaunatrastās uzņēmējsabiedrības – Zīles celtniecība un Vārves dārzniecība – ir maksātnespējīgas un tām nekādi aktīvi nepieder.

Zobs pret zobu

Savukārt pats A. Sormulis skaidroja, kāpēc prokurori pēkšņi atraduši šīs uzņēmējsabiedrības. «Tas ir acs pret aci, zobs pret zobu,» viņš teica. Proti, izrādās, ka A. Sormulis Šveicē joprojām strīdas ar prokuroru favorītu – advokātu Rudolfu Meroni – par kompānijas Ost Services AG pārvaldīšanu. Tiklīdz A. Sormulim ir kādi panākumi šajā cīņā, tā prokurori Latvijā viņam pieprasa jaunas sankcijas – gan bargāku drošības līdzekli, gan aizliegumu rīkoties ar viņam piederošajām Ost Services AG akcijām, gan, kā šajā gadījumā, jaunus īpašumu arestus. Otrs prokuroru lūgums, kas tika iztirzāts tiesas sēdē, bija izprasīt kādu dokumentu no t. s. Ventspils amatpersonu lietas, kurā turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Attiecībā uz šo lūgumu Ventspils mērs A. Lembergs norādīja, ka te atkal ir redzams, ka prokurori pierādījumus faktiski slēpuši citā kriminālprocesā, līdz ar to tiek pārkāpts procesuālās līdztiesības princips.

Tiesa apmierināja prokuroru lūgumu par aresta uzlikšanu A. Sormuļa mantai, turpretī noraidīja lūgumu par attiecīgā dokumenta izprasīšanu. Nākamā tiesas sēde plānota 1. augustā.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais