Šī vakara, iespējams, aktuālaikais info - kā droši atbrīvoties pirotehnikas pārpalikumiem?

Aizvien daudziem no mums uguņošana rada Jaunā gada svinību sajūtu, taču diemžēl šajā “svētku medus mucā” ir arī vairākas darvas karotes, jo pirotehnika nav īpaši draudzīga videi un tā var radīt arī ugunsbīstamības risku, ja to utilizē nepareizi. Kā no tās pareizi atbrīvoties skaidro ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta”.

Pirotehnika satur daudz toksisku vielu. Krāsas, ko redzam sprādziena brīdī, iegūst no smagajiem metāliem, piemēram, bārija, alumīnija un stroncija. Perhlorāti, kas tiek izmantoti kā propelenti, ir īpaši reaģētspējīgi skābekļa un hlora savienojumi - tos pašus ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa administrācija izmanto raķešu palaišanai kosmosā. Neviena no šīm vielām nav draudzīga ne cilvēkiem, ne videi.

Uguņošana rada arī troksni, kas biedē dzīvniekus un putnus, plastmasas atkritumus un pelnus, kas nonāk augsnē un ūdeņos, lielu daudzumu dūmu, kas bieži acīmredzami pasliktina gaisa kvalitāti, un izdala arī citus piesārņotājus.

Pētījums, kas analizēja gaisa piesārņojumu Čehijā un Austrijā, parādīja lielus, lai gan īslaicīgus, piesārņojuma lēcienus Jaungada naktī laikā no pusnakts līdz plkst. 6.00 rītā. Īpaši izteikti cieto daļiņu sastāvā bija atrodami metāli un sakausējumi, kas parasti tiek izmantoti salūtu degvielā un krāsvielās. Alternatīva: aukstā dzirksteļu strūklaka, videi draudzīgi vai pārstrādājami konfeti u.tml.

Vienlaikus nepareizi izmesta pirotehnika var radīt ugunsbīstamību līdzcilvēkiem un arī tiem, kas apsaimnieko atkritumus.

Kā izmest pirotehniku pareizi?

Pēc tam, kad esat pārliecinājušies, ka pirotehnika ir izreaģējusi, svarīgi to ir kārtīgi izmērcēt, lai novērstu atkārtotu aizdegšanos. Proti, tai ir jābūt pilnībai iemērktai zem ūdens vismaz 15 līdz 20 minūtes, vai līdz brīdim, kad tā ir pilnībā izmirkusi.

Pēc tam no ūdens var atbrīvoties, to izlejot tualetes podā, savukārt pirotehnika jāievieto maisiņā vai pat divos, lai saglabātu mitrumu ilgāk, un jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.

“Diemžēl pirotehnika nav vienīgie svētku radītie atkritumi. Sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “CleanR” esam konstatējuši, ka decembrī ievērojami pieaug mājsaimniecību radītais atkritumu apjoms salīdzinājumā ar citiem mēnešiem, kā arī atkritumu poligonos nonāk papildus tonnas nešķirojamu atkritumu. Tāpēc vēl ir iespēja pieņemt videi draudzīgus lēmumus,” aicina “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.

Pirmkārt, šķiro svētkos iztukšotās stikla pudeles un burciņas. Stikls ir materiāls, kas ir teju mūžīgs un pārstrādājams neierobežotu reižu skaitu, tomēr svētkos tas bieži nonāk sadzīves atkritumos. Poligonā stikla izstrādājumi paliek gadiem, pat miljoniem gadu, radot nevajadzīgu slogu videi. Pareiza šķirošana un atkārtota izmantošana var ievērojami samazināt šo atkritumu ietekmi. Atcerieties - stikla konteineros drīkst izmest burkas un pudeles, savukārt citus stikla izstrādājumus var nogādāt uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un nodot atbilstošā atkritumu frakcijā.

Otrkārt, dekoratīvo balonu vietā ieteicams izvēlies auduma karodziņu virtenes, ko var izgatavot arī paši; papīra dekorācijas - saliekamās papīra laternas, pomponi, 3D dekori, papīra ķēdītes; ziedu, augu dekori - vainagi, ziedu arkas, podiņos stādīti augi, ko pēc tam var pārstādīt, dekorācijas no zariem, čiekuriem; LED dekori, sveces, kas ieliktas burciņās u.tml.

Kaut baloni un to virtenes ir vizuāli pievilcīgi svētku rotājumi, tie ir arī viens no kaitīgākajiem atkritumiem. Lai gan daži tiek marķēti kā bioloģiski noārdāmi, realitātē tie sadalās vairākus gadus un kļūst par mikroplastmasas avotu. HELCOM un “Interreg” Baltijas jūras reģiona monitoringa rāda, ka simtiem tūkstošu balonu katru gadu nonāk Baltijas jūrā un apkārtējā vidē. Tur tie apdraud putnus, zīdītājus un ūdens ekosistēmas.

Arī ķīniešu laternu un debesu lampiņu vietā var izmantot atkārtoti lietojamas dekorācijas vai LED lampiņas. “Šie vizuāli iespaidīgie dekori bieži tiek palaisti gaisā un pēc tam nokrīt mežos, laukos vai ūdenstilpnēs un apdraud dzīvniekus, kā arī atsevišķos gadījumos var izraisīt ugunsgrēku. Laternas satur metālu un plastmasu, kas, nonākot dabā, nesadalās,” atgādina Erta.

Tāpat sintētiskās virteņu un lampiņu plastmasas un metāla komponentes bieži nonāk atkritumos, ja tiek izmesti pēc viena gada lietošanas. Alternatīva: LED virtenes patērē mazāk enerģijas un ir ilgstoši izmantojamas, tādēļ tās ir videi draudzīgāka izvēle.

Tāpat mazās krāsainās detaļas, kas svētku laikā tiek izmantotas rotaļām vai dekorācijām, sastāv no mikroplastmasas, kas, nonākot ūdenī un augsnē, to saindē. Šāda veida piesārņojums ilgstoši ietekmē vidi un dzīvniekus. Alternatīva: papīra konfeti vai dekorācijas no dabai draudzīga, pārstrādāta materiāla.

Arī maskas, tērpi un dekori, kas izgatavoti no poliestera vai citiem plastmasas saturošiem audumiem, pēc svētku ballītes bieži nonāk atkritumos. Tie sadalās simtiem gadu un palielina plastmasas piesārņojumu. “Zaļās jostas” eksperti rekomendē tērpu īri, kostīmu maiņu draugu lokā vai dekorus no dabīgiem materiāliem.

Ieteicams aizstāt vienreizlietojamos plastmasas traukus un glāzes ar atkārtoti lietojamiem traukiem, stikla burciņām vai metāla traukiem. Galu galā svētku ballītēs vienreizlietojamos traukus izmantojam dažas stundas un pēc tam izmetam. Šāda plastmasa bieži nonāk poligonos vai ūdenstilpnēs, kur sadalās mikrodaļiņās.

Arī mitrās salvetes un sintētiskos audumus ieteicams aizstāt ar ūdeni un ziepēm, auduma lupatiņām vai kompostējamām alternatīvām. Daudzas mitrās salvetes satur mikroplastmasas šķiedras, kas, nonākot dabā, nesadalās. Tās bieži aizsprosto kanalizāciju vai nonāk ūdenstilpnēs.

"Svētki ir brīdis, kad būt kopā ar ģimeni un draugiem, taču diemžēl tieši šis laiks rada vislielāko slogu videi - no dāvanām, dekorācijām un pirotehnikas līdz eglītēm, kas nonāk sadzīves atkritumos, nevis pārstrādē. Ar apdomīgām izvēlēm - ilgtspējīgām dāvanām, atkārtoti lietojamiem dekoriem un pareizu atkritumu šķirošanu - mēs varam svinēt skaisti, nepiesārņojot apkārtējo vidi," aicina Ieva Erta.