AT atjauno kriminālprocesu lietā pret dzērājšoferi, kurā "piemirsts par cietušo"

Augstākā tiesa (AT) atjaunojusi kriminālprocesu kādā lietā par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kā rezultātā cieta citas automašīnas vadītājs, aģentūru LETA informēja AT.

AT atzina, ka ir pamats atcelt Zemgales rajona tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Lieta ir nosūtīta Austrumzemgales prokuratūrai, lai turpinātu pirmstiesas kriminālprocesu.

Kriminālprocesā, par kura atjaunošanu bija iesniegts pieteikums, pie kriminālatbildības saukta persona, kurai bija inkriminēta transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā. Šīs personas vadītais transportlīdzeklis bija iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā ar otru transportlīdzekli, kura vadītājs pēc notikušā tika nogādāts slimnīcā. Cietušajam tika konstatēti viegli miesas bojājumi.

Tā kā sākotnējais kriminālprocess jau bija pabeigts un vienošanās apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, cietušais vadītājs bija vērsies prokuratūrā, uzskatot, ka ir pamats šo kriminālprocesu atjaunot. Austrumzemgales prokuratūras prokurors, veicis jaunatklāto apstākļu izmeklēšanu, atzina, ka pieteikums ir nododams izskatīšanai AT.

Savukārt AT konstatēja, ka pabeigtajā kriminālprocesā otra transportlīdzekļa vadītājs nav ticis atzīts par cietušo vai ieguvis kādu citu kriminālprocesuālu statusu. Šim transportlīdzekļa vadītājam nodarītie vieglie miesas bojājumi bija konstatēti paralēli ierosinātā administratīvā pārkāpuma procesā, kas pēc eksperta atzinuma saņemšanas tika izbeigts sakarā ar pazīmēm, ka varētu būt noticis noziedzīgs nodarījums.

Tomēr procesa virzītājs tobrīd jau bija pabeidzis sākotnējo kriminālprocesu, nenoskaidrojot, vai pie kriminālatbildības sauktā persona nevarētu būt izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu, un nenodrošinot iesaistītajai cietušajai personai iespēju aizstāvēt aizskartās intereses, lai arī faktiskie apstākļi abos procesos bija nesaraujami saistīti.

AT uzsvēra, ka vēlāk atklājušās procesa virzītāja kļūdas parasti nav pietiekams pamats jaunatklāta apstākļa konstatēšanai, tomēr šajā gadījumā faktiski nav izmeklēta noziedzīgā nodarījuma esība un cietušajai personai liegtas tiesības piedalīties kriminālprocesā.

Tiesas ieskatā tas liecina par pietiekami būtisku pārkāpumu, lai atzītu, ka lietā atklājies jaunatklāts apstāklis, un atjaunotu pabeigto kriminālprocesu.