Kāpēc Latvijā cenas kāpj straujāk nekā citur Eiropā? Latvijas Bankas prezidents vieš skaidrību
Prognozes un bažas par inflāciju TV24 izteica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņam ir arī idejas, kā inflāciju Latvijā varētu samazināt.
Pirms pāris gadiem inflācija bija tuvu 20%, tās līmenis bija ļoti augsts, tagad inflācija “nospiesta” zem četriem procentiem, kas ir augstāk nekā Eiropā, un tam ir virkne iemeslu, skaidroja M. Kazāks.
Pirmais iemesls ir tāds, ka pārtikas cenu kāpums ir bijis ļoti straujš, Latvijā straujāks, nekā globālās tendences varētu to izskaidrot, un atsevišķos mēnešos pārtikas cenu kāpums ir veidojis pusi no kopējās inflācijas, bet labā lieta ir tāda, ka pārtikas cenas pamazām sāk iet lejā, sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Ko šajā gadījumā varētu darīt centrālā banka? Centrālās bankas instruments varētu būt strauji celt procentu likmes, bet, ceļot procentu likmes, mēs pārējo ekonomiku dzītu recesijā. Visticamāk, pieaugtu bezdarbs, iedzīvotājiem samazinātos ienākumi, un tas tad arī liktu cenām samazināties. Bet pārtikas tirgū nav pārlieku liels pieprasījums, kas cenas dzītu uz augšu, tur galvenā lieta ir strukturāla - konkurences trūkums, līdz ar to ekonomiskie instrumenti, kas ir centrālās bankas rokās, šajā gadījumā ir “nepareizās zāles”, ir pārliecināts M. Kazāks.
Viņaprāt, krietni labāks instruments ir tas, ko tagad dara Ekonomikas ministrija - palielina pārtikas cenu caurskatāmību, lai iedzīvotāji var atrast lētākus risinājumus, uzlabot konkurenci. Līdz ar to pēdējos mēnešos redzam tendenci, kas vēl nav spēcīga, bet ir pirmie asni tam, ka pārtikas cenu kāpums kļūst lēnāks un šur tur cenas sāk mazliet arī kristies, uzskata M. Kazāks.
Latvijas Bankas vadītājs arī cer, ka tiks risinātas konkurences problēmas, kas inflāciju arī dzīs lejup. Viņš prognozēja, ka nākamajos divos gados inflācija Latvijā varētu būt tuvāka trīs procentiem.
“Bet ir vēl viens elements, kas notur cenu kāpumu Latvijā diezgan augstu un Baltijas valstīs kopumā arī, un tas ir ļoti straujš algu kāpums. Daudzi teiks, ka viņi to nav redzējuši, bet, ja mēs skatāmies uz minimālās algas kāpumu, kas jau vairākus gadus ir ļoti straujš, (mēs skatāmies uz kopējiem statistikas datiem, kurus publicē Statistikas pārvalde), tad algu kāpums Latvijā vidēji ir pie astoņiem procentiem gadā, un tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja vidēji aug. Tas ļauj pieprasījumu turēt diezgan noturīgu un ļauj celt arī cenas.
Līdz ar to, lai inflācija tiešām samazinātos, būtu svarīgi risināt arī virkni Latvijai svarīgu strukturālu reformu, t.i., gan ražīguma kāpināšanas reformu, lai cilvēki var algas nopelnīt un uzņēmums var tās samaksāt. Tas ir arī jautājums, lai sabiedriskajā sektorā, kas nav tikai ierēdņi, bet arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, samazinātu darbinieku skaitu un tas skaits ietu privātajā sektorā, līdz ar to mazinātu algu spiedienu, kas notur augstu inflāciju,” sacīja M. Kazāks.
