Vai Latvijā būtu jāuztraucas par elektroenerģijas cenu pieaugumu?
Vai šobrīd ir pamats uztraukumam par elektroenerģijas cenu pieaugumu? Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis TV24 sacīja, ka KEM īstu pamatu šādam uztraukumam nesaredz.
Skatoties uz šā gada vairumtirdzniecības statistiku, pretēji bažām, ka šīs cenas pēc mūsu atvienošanās no Krievijas tīkla varētu svārstīties mazliet uz augšu, gluži pretēji, mēs esam vērojuši vairumtirdzniecības vidējās cenas samazinājumu par kaut arī nelielu, bet tomēr patīkamu procentu - aptuveni diviem, uzsvēra KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors.
“Gads vēl nav beidzies, mēs nevaram vēl pilnvērtīgi savilkt kopējo statistiku, bet kopumā šī tendence ir pozitīva, tāpēc es vēlētos nomierināt sabiedrību, ka šobrīd tādi noturīgi kāpuma iemesli nav saskatāmi. Tie varētu būt tikai tad, ja notiek kaut kas ārkārtējs ārpolitisks vai kādi ar laikapstākļiem izraisīti anomāli satricinājumi,” skaidroja G. Valdmanis.
Kādi faktori nosaka cenu slogu? Mūsu reģionā nozīmīgākie ir: gaisa temperatūra, cik ir auksts, jo, pazeminoties gaisa temperatūrai, Skandināvijas valstīs ir izteikts patēriņa kāpums, arī cenu pieaugums, un dažos gadījumos, ja arī ir īpaši barga ziema - tad arī izstrādes samazinājums, tas ir nozīmīgākais faktors.
Un otrkārt, tas, kas mūsu reģionu ietekmē visvairāk, ir gan īstermiņa svārstības, gan saules un vēja enerģijas pieejamība, un mēs vēlētos, lai arī ziemā mums būtu pieejami konkurētspējīgi resursi, līdzīgi kā tas ir vasarā. Ziemā pagaidām nav nevienas citas tehnoloģijas, kurai būtu tikpat liela ietekme uz cenu samazinājumu kā vēja enerģijai, atzīmēja G. Valdmanis.
Vēja enerģija Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs var sasniegt pat līdz 50% no visa patēriņa vai izstrādes, kam arī seko zemas cenas. Protams, bezvēja periodos ir iespējamas arī cenu kāpuma tendences, bet šajā gadījumā būtu jālūkojas uz vidējo cenu un saviem patēriņa ieradumiem. Iedzīvotājiem, kuri ir izdarījuši izvēli par labu vairumtirgum piesaistītajam tarifam, ir iespēja izvairīties no patēriņa dārgākajās stundās un vairāk izmantot lētajās stundās, kas apkures vai ūdens sildīšanas ierīču lietošanas gadījumā ir pat ļoti pamatoti, stāstīja G. Valdmanis.
Kādas nepilnības vēl ir jāpārvar valsts enerģētikas politikā, lai cena būtu stabilāka un nebūtu ne par ko jāuztraucas? “Pats galvenais mājasdarbs visam reģionam, tajā skaitā arī Latvijai, būtu konkurētspējīgu enerģijas ražošanas jaudu izveide, jo ir skaidrs, ka paļauties uz ļoti lētām enerģijas ražošanas jaudām kaimiņu reģionos mēs nevaram, jo arī par lētu enerģiju, protams, pircēju vidū valda pietiekami spēcīga konkurence, un attiecīgi priekšrocība vienmēr tiek dota tam pircējam, kurš ir gatavs piedāvāt ražotājam vai pārdevējam izdevīgākus nosacījumus.
Vēloties palielināt enerģijas pieejamību un samazināt cenu, pirmais - ir jāpalielina piedāvājums, un, lai arī cik sabiedrībā pretrunīgi tas tiktu vērtēts, šobrīd vēja enerģijas attīstība lielā mērā diktēs visa reģiona cenu attīstību. Tā ir tā enerģija, kuras reģionā šobrīd vēl joprojām pietrūkst un kura izmaksu ziņā tomēr ir viskonkurētspējīgākā, salīdzinot gan ar fosilo enerģiju, gan arī ar kodolenerģiju,” paskaidroja G. Valdmanis.
