Latvijas veselības aprūpē katru gadu trūkst miljarda eiro, lai varētu teikt, ka esam Eiropas vidējā līmenī. “Situācija vairākās nozarēs patiešām ir smaga caur to, ka rindas ir mēnešiem vai pat gadiem, kas ir zināmā mērā absurda situācija, ņemot vērā, ka veselība, vai šajā gadījumā – slimība, nestāv uz vietas,” TV24 raidījumā “Latvijas formula” sacīja Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Jānis Vētra.
Katrs nokavēts laika posms padziļina kādu komplikāciju, risku, vai izmaksās mums dārgāk nekā tad, ja to sāktu risināt laikus, ja šāds pakalpojums, izmeklējums vai konsultācija būtu pieejama. Ir vairāki faktori, kas šo ietekmē, un viens no tiem ir personāla trūkums. Lai arī ārstu skaits mums ir tuvu Eiropas vidējam līmenim, taču “māsas mums ir krietni zem, un māsas noturēt veselības aprūpē ir ļoti liels izaicinājums gan darba vides, gan apmaksas dēļ”, sacīja J. Vētra, piebilstot, ka jebkādas citas procedūras, kur ir nepieciešams vēl kāds cits veselības aprūpes speciālists, kļūst grūtāk pieejamas.
Kā iemeslu, kāpēc mums ir garas rindas, J. Vētra minēja vienu skaitli, kuru pirms pāris mēnešiem parādījis pētījums “Veselības barometrs”, kur Latvija salīdzināta ar OECD valstīm (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija apvieno 38 pasaules valstis) un citām Eiropas valstīm. Tas parādīja, ka Latvijas veselības aprūpē katru gadu trūkst miljarda eiro, lai varētu teikt, ka esam Eiropas vidējā līmenī. Papildus miljards, pēc J. Vētras teiktā, ir milzīga nauda, kas varētu tikt izmantota pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Bet ir skaidrs, ka ar vienreizēju ieguldījumu nepietiks - miljardu vajadzētu katru gadu.
Un ar tiem veselības rādītājiem, kas ir šobrīd, jo mēs esam vidēji slimāka sabiedrība nekā valstīs, kur finansējums ir bijis pieejams, tāpat ir skaidrs, ka pat ar milzīgu naudas summu labus rezultātus mēs nedabūsim uzreiz un tie jebkurā gadījumā būs ilgtermiņa rezultāti.
“Tātad liels aspekts ir finansējuma trūkums, bet daļa no risinājumiem ir koncentrēties uz pamatpakalpojumiem, kas ir primārā veselības aprūpe, profilakse, iespējami digitālie risinājumi,” secināja J. Vētra.