Vai Apinim un Snikum vajadzētu piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem? Atbild Rinkēvičs

Diskusija par naudas balvām izgaismo plašāku jautājumu par sporta finansēšanu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Jautāts, vai Latvijas parasportistiem Aigaram Apinim un Rihardam Snikum vajadzētu piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem, neskatoties uz to, ka tāds nebija Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) lēmums, Valsts prezidents norādīja, ka kritēriju noteikšana naudas balvu piešķiršanai vienmēr raisa diskusijas par to piemērošanu.

Viņš atzīmēja, ka bieži vien svarīgāka par balvām ir līdzsvarota pieeja sporta finansēšanai kopumā, tostarp sportistu sagatavošanai un dalībai sacensībās. Rinkēviča ieskatā šis ir brīdis, kad uz jautājumu par sporta finansēšanu būtu jāskatās plašāk.

Valsts prezidents informēja, ka šo tēmu ir pārrunājis ar Ministru prezidenti. Viņa esot norādījusi, ka tiek strādāts pie plašākām izmaiņām sporta finansēšanas sistēmā. Rinkēvičs piebilda, ka konkrētajā gadījumā lēmums balstīts uz vienādiem kritērijiem visiem sportistiem, tomēr diskusija par to vienmēr ir iespējama, vērtējot, vai esošais sporta finansēšanas modelis ir pilnīgs.

Rinkēvičs atzina, ka par esošo sporta finansēšanas modeli ir dzirdējis dažādus, tostarp kritiskus, viedokļus, un, ka plašāka sporta finansēšanas programma, kurā naudas balvas par sasniegumiem būtu viens no elementiem, varētu palīdzēt gan parasportistiem, gan sportam kopumā.

Jau rakstīts, ka Latvijas parasportisti Apinis un Snikus sociālajos medijos pauda neapmierinātību ar naudas balvu piešķiršanas kritērijiem izcilus sasniegumus guvušiem sportistiem.

LNSP un valdība atbalstījušas naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem ar izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā.

Starp sportistiem, kuriem piešķirta naudas balva, ir arī parasportiste Diāna Krūmiņa, kamēr Apinim un Snikum, kuri aizvadītajā sezonā arī sasniedza augstus rezultātus, naudas balvas nav paredzētas.

Abi sportisti apgalvoja, ka balva viņiem nav piešķirta, jo attiecīgajā grupā nav startējušas desmit valstis.

Apinis arī apgalvoja, ka šāds kritērijs par sportistiem no desmit valstīm nav noteikts nevienā dokumentā, bet to esot izdomājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Tomēr IZM skaidrojusi, ka prēmiju piešķiršana Latvijas sportistiem un parasportistiem par augstiem sasniegumiem starptautiskajās sacensībās notiek vienlīdzīgi un pēc vienotiem kritērijiem.

Sagatavojot priekšlikumus par naudas balvu piešķiršanu, LNSP izvērtē sacensību nozīmīgumu, tostarp piedalījušos valstu un sportistu skaitu, skaidroja IZM.

Taču valstu skaits, kas tiek ņemts vērā izvērtēšanā, vairāk balstās padomes iepriekšējā pieredzē. Pēdējo piecu gadu laikā par orientieri konsekventi izmantots vismaz desmit valstu dalījums, lai nodrošinātu salīdzināmu un taisnīgu prēmiju piešķiršanu, norādīja IZM.

Kopumā naudas balvas piešķirtas 78 sportistiem un vairākiem desmitiem treneru, kā arī vairākiem sportistus apkalpojošajiem darbiniekiem.

Balvas paredzētas par augstiem sasniegumiem Pasaules un Eiropas čempionātos, starptautiskajās sacensībās un universiādēs.