Latvijas pasts (LP) vakar, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, laida klajā pastmarku ar Johannas un Žaņa Lipku attēlu.
Ar savu pastmarku LP godināja cilvēkus, kuri nacistu okupētajā Latvijā Otrā pasaules kara laikā izglāba vismaz 55 cilvēku dzīvības. Pastmarkā attēlotie Johanna un Žanis Lipkes šo akciju organizēja, bet sevi nāves briesmām par ebreju slēpšanu pakļāva vēl vairāki desmiti cilvēku. Drīz ar šo akciju detalizēti iepazīstinās Žaņa Lipkes muzejs Ķīpsalā. LP jaunās pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notika topošajā muzejā. Tā idejas un celtniecības galvenais virzītājs Māris Gailis klātesošos informēja, ka muzejs ir gatavs par 95%.
LP zīmogošanas pasākumā vakar pārstāvēja pasta valdes loceklis Andrejs Vīcups, kurš pastāstīja, ka ar Ž. Lipkes piemiņas iemūžināšanu nodarbojas otro reizi. Pirmo reizi vēl PSRS laikā nemaz neesot bijis pašsaprotami likt Ž. Lipkem kapa pieminekli, bet 1987. gadā, atmodas aizsākumā, izdevies arī šo padomju dzīves nerakstīto noteikumu lauzt. Pasākumu pagodināja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
LP ir izdevis pastmarku sadarbībā ar biedrību Žaņa Lipkes memoriāls. Māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja pastmarkā iekļāvusi Lipku jaunības fotogrāfiju un fragmentu no Lipkēm Izraēlā par ebreju glābšanu pasniegtā diploma.
