Prēmijas nebūs! Šodien Latvijas Nacionālā sporta padome pieņēmusi lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu, bet lielai daļai sportistu, arī paralimpiešu prēmijas atteiktas, savā “Facebook” kontā raksta latviešu jātnieks Rihards Snikus. Viņš pērn, Parīzes paraolimpiskajās spēlēs Parīzē ieguva zelta medaļu.
Lai gan MK noteikumi Nr.26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” nosaka pretējo. Tajos, starp augsta mēroga sacensībām minētas arī paralimpiskās spēlēs, pasaules vai Eiropas čempionāti, raksta Rihards Snikus.
2025.gada septembrī ar savas komandas atbalstu izcīnījām 2 zelta medaļas Eiropas čempionātā, kurā manā grupā startēja 11 sportisti no 8 valstīm. Šis ir visai liels dalībnieku skaits Eiropas līmenī, jo sagatavot jātnieku un atbilstošu zirgu šāda smaguma kustību traucējumiem ir izaicinājums un nav arī daudz cilvēku ar kustību traucējumiem, kas būtu gatavi ar ko tādu nodarboties. Kā piemēru varu teikt, ka Baltijas valstīs esmu vienīgais.
Kādēļ lēmums bija atteikt prēmijas piešķiršanu Rihardam Snikus un viņa komandai? Jo manā grupā nav startējušas 10 valstis. Sportisti gan kā minēju bija vairāk par 10 - un ziniet, kad dodos uz starta es nerēķinu no kurām valstīm ir mani konkurenti. Es skatos cik daudz un cik spēcīgi viņi ir. Turklāt, ir loģiski ka lielās valstis ar miljoniem iedzīvotāju un lielāku budžetu ierodas vairāku sportistu sastāvu. Viņas vienlaicīgi arī cīnās par komandu vērtējumu, kuram jābūt vismaz 3 jātniekiem - mums ir 2. Taču tieši šogad Eiropas čempionātā daudzi jokoja - ja vien Latvijai būtu trešais jātnieks, mums būtu nepatikšanas. Turklāt mans sacensību partneris King of the Dance pēc mūsu starta tika atzīsts pēc Starptautiskās Jātnieku federācijas uzskatiem par mēneša zirgu starptautiski.
Nākamais, valstu skaits para iejādē Eiropas čempionātā bija krietni lielāks kā 10 valstis, taču parasporta specifika paredz to, ka cilvēki tiek dalīti dažādās invaliditātes smaguma grupās. Es nemaz nevaru konkurēt ar visiem, jo to neļauj arī sacensību nolikums. Tā ir parasporta specifika.
Ne es ar savu Eiropas čempiona titulu, ne Aigars Apinis ar pasaules čempiona titulu nesaņemsim valsts atzinību. Tomēr interesanti, ka esam nominēti Trīszvaigžņu balvai kā augstāko sasniegumu paralimpieši šajā gadā. Šeit pat nav runa par naudu - runa ir par atklātu spēli.
Cilvēki, treneri, komandas, atbalsta personāls rēķinājās ar kaut kādu atzinību un finansiālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs katra nākošā gada startiem. Šeit es runāju ne tikai savā vārdā. Manā komandā ir cilvēki, bez kuriem es nevaru aizbraukt uz sacensībām un šīs naudas balvas ir veids, kā es varu tiem pateikt paldies, jo visi iegulda savu laiku un finanses, lai medaļas Latvijai atvestu. Parasportistu un treneru ikmēneša algas (kam tādas vispār ir), kā arī asistenta atalgojums neļauj strādāt šo darbu bez savu līdzekļu un entuziasma ieguldīšanas. Prēmijas, kas noteiktas MK noteikumos ir gaismas stariņš šajā spēlē. Turklāt, šī ziņa atnāca pēdējā brīdī gada noslēgumā.
Galvenie punkti, kas šajā visā satrauc:
Aicinājums visiem izdarīt secinājumus par valdošo politiķu, kas lēma par šo jautājumu, attieksmi pret sportistiem, tai skaitā parasportu, kur tā jau ikdiena ir smaga. Šodienas atziņa - no sporta izcilniekiem tomēr var vēl izšķirot tikai daži vis visizcilākos.
Uzskatu, ka lēmums, kas tiek virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, ir netaisnīgs un aizskarošs sportistiem! Rihards Snikus noslēdz “Facebook” ierakstā.
Jau rakstījām, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) šā gada 10. decembrī atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem ar izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā.