Olimpiskajam un Eiropas čempionam Rihardam Snikum atsaka valsts prēmiju [papildināts]

Prēmijas nebūs! Latvijas Nacionālā sporta padome pieņēmusi lēmumu par izcilāko sportistu apbalvošanu, bet lielai daļai sportistu, arī paralimpiešu prēmijas atteiktas, savā “Facebook” kontā raksta latviešu jātnieks Rihards Snikus. Viņš pērn, Parīzes paraolimpiskajās spēlēs Parīzē ieguva zelta medaļu.

Lai gan MK noteikumi Nr.26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru” nosaka pretējo. Tajos, starp augsta mēroga sacensībām minētas arī paralimpiskās spēlēs, pasaules vai Eiropas čempionāti, raksta Rihards Snikus.

2025.gada septembrī ar savas komandas atbalstu izcīnījām 2 zelta medaļas Eiropas čempionātā, kurā manā grupā startēja 11 sportisti no 8 valstīm. Šis ir visai liels dalībnieku skaits Eiropas līmenī, jo sagatavot jātnieku un atbilstošu zirgu šāda smaguma kustību traucējumiem ir izaicinājums un nav arī daudz cilvēku ar kustību traucējumiem, kas būtu gatavi ar ko tādu nodarboties. Kā piemēru varu teikt, ka Baltijas valstīs esmu vienīgais.

Kādēļ lēmums bija atteikt prēmijas piešķiršanu Rihardam Snikus un viņa komandai? Jo manā grupā nav startējušas 10 valstis. Sportisti gan kā minēju bija vairāk par 10 - un ziniet, kad dodos uz starta es nerēķinu no kurām valstīm ir mani konkurenti. Es skatos cik daudz un cik spēcīgi viņi ir. Turklāt, ir loģiski ka lielās valstis ar miljoniem iedzīvotāju un lielāku budžetu ierodas vairāku sportistu sastāvu. Viņas vienlaicīgi arī cīnās par komandu vērtējumu, kuram jābūt vismaz 3 jātniekiem - mums ir 2. Taču tieši šogad Eiropas čempionātā daudzi jokoja - ja vien Latvijai būtu trešais jātnieks, mums būtu nepatikšanas. Turklāt mans sacensību partneris King of the Dance pēc mūsu starta tika atzīsts pēc Starptautiskās Jātnieku federācijas uzskatiem par mēneša zirgu starptautiski.

Nākamais, valstu skaits para iejādē Eiropas čempionātā bija krietni lielāks kā 10 valstis, taču parasporta specifika paredz to, ka cilvēki tiek dalīti dažādās invaliditātes smaguma grupās. Es nemaz nevaru konkurēt ar visiem, jo to neļauj arī sacensību nolikums. Tā ir parasporta specifika.

Ne es ar savu Eiropas čempiona titulu, ne Aigars Apinis ar pasaules čempiona titulu nesaņemsim valsts atzinību. Tomēr interesanti, ka esam nominēti Trīszvaigžņu balvai kā augstāko sasniegumu paralimpieši šajā gadā. Šeit pat nav runa par naudu - runa ir par atklātu spēli.

Cilvēki, treneri, komandas, atbalsta personāls rēķinājās ar kaut kādu atzinību un finansiālu atbalstu, kas ir ļoti svarīgs katra nākošā gada startiem. Šeit es runāju ne tikai savā vārdā. Manā komandā ir cilvēki, bez kuriem es nevaru aizbraukt uz sacensībām un šīs naudas balvas ir veids, kā es varu tiem pateikt paldies, jo visi iegulda savu laiku un finanses, lai medaļas Latvijai atvestu. Parasportistu un treneru ikmēneša algas (kam tādas vispār ir), kā arī asistenta atalgojums neļauj strādāt šo darbu bez savu līdzekļu un entuziasma ieguldīšanas. Prēmijas, kas noteiktas MK noteikumos ir gaismas stariņš šajā spēlē. Turklāt, šī ziņa atnāca pēdējā brīdī gada noslēgumā.

Galvenie punkti, kas šajā visā satrauc:

1. Joprojām prēmiju piešķiršanas sistēma nav sakārtota un caurspīdīga. Daudz kas atkarīgs no lēmēju subjektīvās izpratnes un attieksmes.
2. Nekur nav minēts punkts par nepieciešamo valstu skaitu prēmijas saņemšanai un robeža starp lielām finansēm un 0 tik šaura - 10 sportisti un tūkstošiem liela prēmija vai 8 un pilnīgi nekas. Šobrīd MK noteikumi neparedz šādu sportistu šķirošanu. Tas ir šaura cilvēku loka iegansts.
3. Diez vai viens valstu skaita kritērijs būtu attiecināms uz vienu kontinentu kā Eiropas čempionāts un Pasaules mērogu.
4. Manā sporta veidā starptautiski ir noteikts, ka discpilīnā ar Freestyle mūziku startē tikai sacensību labākie 8 sportisti. Tātad, ja izcīnīšu zeltu šeit, man arī nekas pienāktos.
5. Latvijas mērogā šis šķiet vēl absurdāk, jo lielās valsts vienmēr atvedīs vairāk dalībnieku.

Aicinājums visiem izdarīt secinājumus par valdošo politiķu, kas lēma par šo jautājumu, attieksmi pret sportistiem, tai skaitā parasportu, kur tā jau ikdiena ir smaga. Šodienas atziņa - no sporta izcilniekiem tomēr var vēl izšķirot tikai daži vis visizcilākos.

Uzskatu, ka lēmums, kas tiek virzīts uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, ir netaisnīgs un aizskarošs sportistiem! Rihards Snikus noslēdz “Facebook” ierakstā.

Līdzīgu sašutumu pauda arī vieglatlēts Aigars Apinis:

"Šogad para vieglatlētikas Pasaules čempionātā Latvijai izcīnīju zelta medaļu diska mešanā. Latvijas Nacionālā sporta padomē (LNSP) trešdien, 10. decembrī, tika izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saraksts ar sportistiem, kuriem tiks piešķirtas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Uzsvaru šoreiz lieku uz vārdiem “izcili sasniegumi” un kritērijiem, kādus ministrija izvēlējusies, lai noteiktu, kurš no sasniegumiem ir “izcils” un kurš ne.

Izrādās, ka manis nopelnītā zelta medaļa vienā no smagākajām medicīniskajām klasēm vieglatlētikā, nav nekas “izcils”, jo finālā nesot bijuši sportisti no 10 valstīm. Šāds kritērijs, ka sacensībās ir jābūt sportistiem no 10 valstīm, nav noteikts nevienā dokumentā - to izdomājusi ir ministrija, tādējādi, tēlaini izsakoties, iemetot mēslainē manu, mana trenera un fizioterapeita - visas komandas - sūro darbu un grūtības, kādas bija jāpārvar Indijā notiekošajā Pasaules čempionātā.

Jā, esmu sportists, no grūtībām nebaidos, bet esmu ļoti sašutis par amatpersonu, lēmumu sagatavotāju neiedziļināšanos sporta veidā, kuru pārstāvu, būtībā. Kritēriji, kādi ir jāizpilda pat tādiem sportistiem kā es, lai nokļūtu uz Pasaules čempionātu, ir ļoti augsti un grūti izpildāmi. Nežēlīga sportistu atlase ir notikusi jau pirms čempionāta, tādēļ arguments, ka mans sasniegums nav “izcils” tikai tādēļ, ka šoreiz sacensībām piedalījās sportisti no mazāk nekā 10 valstīm, ir absurds un neiztur kritiku. Es cīnījos ar pasaulē labākajiem un pierādīju, ka esmu šobrīd pasaulē vislabākais! Ko vēl IZM vajag? Vai tad, ja es būtu sacenties ar 25 sportistiem, kas manā sporta klasē un sporta veidā būtu pat tehniski neiespējams nodrošināt vienu sacensību ietvaros, jo tad sacensības ievilktos vairāku dienu garumā, manis izcīnītais zelts Latvijai būtu “izcilāks”?

Jau rakstījām, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) šā gada 10. decembrī atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem ar izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā.