Mūžībā devusies leģendārā īpaši svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka [papildināts]

Trešdien, 10. decembrī, 89 gadu vecumā mūžībā devusies kādreizējā sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja Rita Aksenoka, Latvijas Televīzijai apstiprināja Aksenokas ģimene, raksta "lsm.lv".

Aksenoka risinājusi dažas no Latvijas skaļākajām un sarežģītākajām krimināllietām, tostarp slepkavības, laupīšanas, kukuļošanas un organizētās noziedzības gadījumus.

Atvadīšanās no Aksenokas notiks 16. decembrī plkst. 12 no Krematorijas lielās zāles Rīgā.

Sociālajos medijos līdzjūtību Aksenokas ģimenei un darba kolēģiem izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka ilggadējā Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja paliks piemiņā kā "gaišs sirdsapziņas un godaprāta cilvēks".

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Aksenoka dzimusi 1936. gada 22. aprīlī toreizējā Liepājas rajonā. Viņa beigusi Aizputes vidusskolu un Latvijas Valsts Universitātes tiesību zinātņu nodaļu.

Laikā no 1962. līdz 1990. gadam Aksenoka bijusi izmeklētāja LPSR prokuratūrā. 1967. gadā viņa sākusi strādāt prokuratūrā par zonālo prokurori, bet 1975. gadā vadījusi Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu.

Laikā no 1990. līdz 1995. gadam Aksenoka bija Prokuratūras Sevišķi smago noziegumu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece, ģenerālprokurora palīdze.

1995. gadā viņa kļuvusi par Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāju un šajā amatā nostrādājusi līdz 2007. gadam.

Aksenoka darbojusies pie daudzu skaļu krimināllietu izmeklēšanas, tostarp Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes speciālo uzdevumu milicijas vienības (OMON) uzbrukuma Iekšlietu ministrijai 1991. gada 20. janvārī.

Šoruden Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Roberta Daubura jauniestudējums "Ko var cilvēks". Izrāde vēsta par Aksenoku, stāsta centrā risinot krimināldrāmu, kas balstīta uz reālas krimināllietas pamatiem.

AKSENOKA Rita (Vīdnere) - juriste.

Dzimusi 1936.22.04. D z ē r v e s pag. Gobziņos.

Mācījusies D z ē r v e s 7- gad. skolā, absolvējusi A i z p u t e s vidusskolu (1955). (Mēs, toreizējie vidusskolēni, bijām pēckara paaudze, varbūt mazliet vecāki un nopietnāki nekā vajadzēja būt, jo karš gandrīz katrā ģimenē bija atstājis nelaimi un sāpes.) Beigusi LVU Ekonomikas un juridisko fakultāti (1960). Par juristi kļuvu nejauši. Manā ģimenē pirms manis nebija neviena jurista - vairums saistīti ar darbiem mežā. Vidusskolas laikā man nekad nenāca prātā doma, ka varētu mācīties juristos, vēl jo vairāk - strādāt ar noziedzniekiem, izmeklēt krimināllietas, būt prokurorei.

LPSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldes prokurore. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas daļas priekšniece (1962-1990). LR prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece (1990-1992); ģenerālprokurora palīdze preses jautājumos (1992-1995). Kopš 1995. g. LR Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja. No 1991. g. piedalās Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumu un jaunā Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādē. Piedalījusies Apžēlošanas likuma izstrādē (1998) un darba grupā par tiesībsarga (ombuda) institūta ieviešanu Latvijā (2000). Publicējusi rakstus par juridiskiem jautājumiem.

Pēc 2007.07.07. pensionējusies.