Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) komisijas darba pārrunās topošajiem glābējiem mēdz jautāt arī viedokli par karu Ukrainā, un šaubīgu atbilžu gadījumā personas dienestā netiek pieņemtas, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Narkuts.
Narkuts atklāja, ka VUGD komisijas darba pārrunās tiek uzdoti dažādi jautājumi, piemēram, kā tiek vērtēts Krievijas iebrukums Ukrainā. "Kad jūtam, ka ir jāpaprasa, tad arī paprasām, lai dienestam tomēr pievienotos lojāli cilvēki," skaidroja Narkuts.
Esot gadījumi, kad potenciālais darbinieks izvairās no šī jautājuma. Tad VUGD komisija prasot, lai nosauc, kurš ir vainīgs kara izraisīšanā.
"Ja persona "šūpojas", tad saprotams, ka viņa nav gatava dienestam," pauda Narkuts.
Viņš stāstīja, ka ir bijušas arī ļoti vispārīgas atbildes uz šo jautājumu, un tādos gadījumos komandierim tiek piekodināts pievērst uzmanību šim cilvēkam pārbaudes laikā. Savukārt citos gadījumos personas dienestā nav apstiprinātas, jo komisija secinājusi, ka persona nebūs gatava strādāt valsts labā, uzsvēra Narkuts.
Viņš arī informēja, ka VUGD vairākus gadus cīnījies ar vakanču aizpildīšanas problēmu, un atsevišķos gadījumos vakanču skaits pārsniedzis vairāk nekā 10%. Dienestam ikdienas darbība bija jānodrošina, taču pieauga amatpersonu neapmierinātība, jo nācās pārdislocēt cilvēkus uz citām struktūrvienībām.
Uzlabojoties atalgojumam, tostarp, sākot maksāt 300 eiro speciālo piemaksu, interese par dienestu pieauga un "šobrīd praktiski cilvēki stāv rindā". Līdz 9. decembrim dienestā pieņemti 170 cilvēki, atzina Narkuts.
"Amata vietu skaits aizpildās un mēs spējam nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem," piebilda VUGD priekšnieka vietnieks.