Vēlas panākt tiesības par nodarīto ārstniecības kaitējumu kompensāciju pieprasīt ilgākā periodā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien lūdza Veselības ministriju (VM) kopā ar Saeimas Juridisko biroju nedēļas laikā izstrādāt risinājumu atlīdzības prasīšanas termiņu pagarināšanai gadījumos, kad objektīvs ārstniecības kaitējums konstatēts vēlāk, nekā to paredz pašreizējais Pacientu tiesību likums.

Komisijas ieskatā nepieciešams skaidrs mehānisms, kas ļautu izvērtēt objektīvus apstākļus un nepieļaut situācijas, kurās personai tiek atteikta atlīdzība tikai termiņa formālas nokavēšanas dēļ.

Komisijas sēdē Saeimas Juridiskais birojs skaidroja, ka Satversmes tiesā vērsusies persona, lūdzot ierosināt lietu par Pacientu tiesību likuma 16. panta piekto daļu, kas nosaka - persona var pieprasīt atlīdzību divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadu laikā no nodarījuma. Šajā gadījumā persona medicīnisku kļūdu - nepareizu diagnozi un ārstēšanu - konstatēja pēc četriem gadiem. Vērsusies Veselības inspekcijā (VI) pēc atlīdzības, persona saņēma atteikumu, jo termiņš bija nokavēts, tādējādi faktiski tika uzlikts slogs pašai personai, kura sāka tiesvedību.

Saeimas Juridiskais birojs sēdes laikā uzsvēra, ka šāda situācija ir netaisnīga un neatbilst labas pārvaldības principiem. Tādēļ birojs aicināja dot laiku kopā ar VM izstrādāt jaunu Pacientu tiesību likuma 16. panta piektās daļas redakciju, kas atrisinātu situāciju, kad objektīvu apstākļu dēļ kaitējums konstatēts vēlāk, tādējādi arī novēršot pārmērīgu slogu šīs problēmas patstāvīgā risināšanā.

Juridiskais birojs uzsvēra, ka šāda situācija neatbilst labas pārvaldības principiem, jo personas zināšanas par kaitējumu ir atkarīgas no medicīniskiem apstākļiem, kurus pati persona nevar ietekmēt. Tādēļ tika panākta vienošanās, ka VM kopā ar Juridisko biroju sagatavos jaunu normas redakciju, kas paredzētu iespēju VI atjaunot termiņus objektīvu iemeslu dēļ vai ieviest citu skaidru izņēmuma regulējumu.

Lai sagatavotu korektu redakciju, birojs aicināja VM iesniegt statistiku par VI saņemtajiem iesniegumiem kopš 2020. gada - cik gadījumos piešķirta atlīdzība, cik atteikta termiņu dēļ, kādas summas izmaksātas un kāda būtu iespējamā ietekme uz valsts budžetu.

Juridiskā biroja ieskatā viens no variantiem būtu dot iespēju VI atjaunot procesuālos termiņus saistībā ar objektīviem un no personas neatkarīgiem apstākļiem saistībā ar faktu par nepareizu diagnozi vai ārstēšanu. Pārlikt jau esošos normā noteiktos termiņus biroja ieskatā nebūtu korekti, drīzāk būtu jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem VI vērtētu un lemtu par termiņa atjaunošanu.

VM valsts sekretāres vietniece Līga Āboliņa pauda, ka ministrija piekrīt nepieciešamībai rīkoties ātri. VM ir strādājusi pie grozījumiem, tostarp analizējot citu valstu praksi.

Tāpat viņa norādīja, ka Ārstniecības riska fonds (ĀRF) patlaban un sevišķi pagājušajā gadā saskaras ar pieaugošu iesniegumu skaitu un attiecīgi arī lielāku konstatēto pārkāpumu izmaksāto summu apmēru. VM virzīs izmaiņas arī fonda darbības noteikumos, precizējot formulu, kā aprēķina ĀRF fondā nonākošos līdzekļus.

Komisijas deputāti norādīja, ka termiņu skaidrojums un izņēmumu paredzēšana ir jārisina neatkarīgi no fonda finansēšanas jautājumiem.

Komisijas deputāti arī norādīja, ka izmaiņas fonda finansēšanas kārtībā var palielināt slogu ģimenes ārstiem un slimnīcām, jo iestādēm jau tagad jāveic iemaksas ĀRF, kas saistībā ar iesniegumu pieaugumu šīs izmaksas varētu vēl palielināt.

Par izmaiņām Pacientu tiesību likuma normā plānots spriest nākamo otrdien, 16. decembrī, lai šo jautājumu varētu skatīt janvāra pirmajā Saeimas sēdē.

Kā vēstīts, šī gada septembrī VM jau bija sagatavojusi grozījumus Pacientu tiesību likumā, ar kuriem plānots pagarināt noilguma periodu, lai vērstos atlīdzības saņemšanai ĀRF par dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu.

Plānots, ka pacienti varēs prasīt atlīdzību ne vēlāk kā trīs gadu laikā no dienas, kad uzzināts par nodarīto kaitējumu, taču ne vēlāk kā piecu gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Tādējādi tiks paplašinātas iespējas saņemt kompensāciju gadījumos, kad ārstniecības sekas atklājas ilgākā laika posmā.

Līdz ar to VI izskatītu iesniegumus par veselībai vai dzīvībai nodarītu kaitējumu, kas nodarīts agrāk nekā līdz šim noteiktais noilguma termiņš. Pašreizējā likuma redakcija nosaka, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no ĀRF pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Praksē tas nozīmē, ka pacients nereti zaudē tiesības uz atlīdzību gadījumos, kad kaitējums veselībai kļūst zināms vēlāk - pēc četriem vai pieciem gadiem pēc ārstniecības procesa, atzīmē VM. Kaitējuma atklāšana var notikt arī vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas, proti, kad pacients nav bijis informēts par viņam nodarītu kaitējumu. Piemēram, kad konstatēts, ka pacientam veikta nesekmīga ārstniecība saistībā ar nepareizi noteiktu diagnozi.

Minēto atlīdzību, tāpat kā līdzšinējā kārtībā, neizmaksātu, ja pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par viņam radītiem ārstniecības izdevumiem jau būtu saņēmis civilprocesā vai kriminālprocesā.

Izskatot lietas iesniegumus, kas iesniegti par atlīdzinājumu, VI konstatēts, ka pieprasījumu iesniegšanas termiņš ne vienmēr nodrošina taisnīgumu pret pacientiem, kuriem nodarīts minētais kaitējums, jo kaitējuma atklāšana var notikt arī vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

Saskaņā ar spēkā esošo kārtību gadījumos, kad kaitējuma nodarīšana pacientam konstatēta vēlāk nekā trīs gadu laikā no tā nodarīšanas, pacientam nav tiesību saņemt atlīdzību no ĀRF. Lielākoties uzzināšana par iespējamā kaitējuma nodarīšanu nav bijusi atkarīga no pacienta.

Pērn kopā saņemts 221 iesniegums, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ, un iespējamie kaitējumi bija 2014., 2020., 2021. un 2022. gadā. Savukārt 2023. gadā saņemti kopā 220 iesniegumi, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ, un iespējamie kaitējumi bija 1985., 2009., 2015., 2016. un 2020. gadā. Tāpat 2022. gadā saņemts kopā 181 iesniegums, no kuriem pieņemti četri lēmumi par atteikumu noilguma dēļ - iespējamie kaitējumi bija 2009., 2016., 2017. un 2018. gadā.

Neskatoties uz citu valstu praksi, Latvijā nebūtu objektīvi vērtēt personai pirms desmit gadiem veikto ārstniecību, jo nevarētu objektīvi izvērtēt personai nodrošināto ārstniecību atbilstoši šā brīža medicīniskajām tehnoloģijām, norādīts rīkojumu projekta anotācijā. Tāpat tiktu pieļauta atšķirīga attieksme starp pacientiem, kam veikta analoģiska ārstniecība, jo nebūtu objektīvi vērtēt ārstniecību pirms desmit gadiem, kad pastāvēja citas medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, un vērtēt analoģisku ārstniecību uz doto brīdi, kad pastāv pavisam citādākas ārstniecības tehnoloģijas un medicīniskās ierīces.

Līdz ar to VM ieskatā pieci gadi ir pietiekami ilgs laika periods, kurā pacientam realizēt savas tiesības uz savu interešu aizsardzību, bet vienlaikus neciešot izvērtējuma objektivitātei un taisnīgumam.