Meisters: Mehānismi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību nenostrādā līdz galam

Patlaban mehānismi pagaidu aizsardzībai pret vardarbību nenostrādā līdz galam un situācija ir neapmierinoša, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina jaunais ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Vērojot ikdienas notikumu kopsavilkumu, Meisters secinājis, ka šie aizsardzības mehānismi nenostrādā līdz galam, jo kriminālprocesi, kas saistās ar to pārkāpumiem, ir pārmērā daudz.

Viņš sacīja, ka nav speciālists jautājumā, kā varētu pastiprināt aizsargājamās personas drošības intereses, taču esot jāsaprot, kādi ir pašreizējie pasākumi, tostarp, cik operatīvi un adekvāti uz izsaukumiem reaģē policija.

Viņš uzsvēra, ka ir jāsaprot, kurā stadijā šie mehānismi nenostrādā un kāpēc tiek nonākts līdz situācijai, kad apdraudējums kļūst reāls un cieš aizsargājamā persona.

"Es neesmu apmierināts ar šo situāciju. Izmeklēšana par vardarbību arī turpmāk būs viena prokuratūras prioritātēm," norādīja Meisters un piebilda, ka vienlaikus ir vērtējams balanss, jo pats varmāka arī bauda savas tiesības un viņu nevar uzreiz vienkārši ielikt cietumā.

Problēmas risināšanā Meistera plānos ir organizēt prokuratūras preses konferences vai citas sabiedriskas kampaņas, kur ar konkrētiem piemēriem tiktu parādīts, ka pēc vardarbības ģimenē sekojis atbilstošs un neizbēgams sods.

Jau ziņots, ka Latvijā jau vairākus gadus pastāv pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānisms. Vardarbībā cietusī persona var vērsties tiesā ar pieteikumu pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību, un lēmumu iespējams saņemt jau 24 stundu laikā.

Tiesa pēc var noteikt vienu vai vairākus no astoņiem iespējamiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, varmākam jāatstāj mājoklis vai arī aizliegts sazināties ar cietušo.

Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.