“Skaidrs, ka tas ir kapitulācijas plāns. Tas ir negodīgs, netaisnīgs plāns, kas liek upurim atdot visu un pēc būtības vēl atvainoties agresoram. Tas, manuprāt, ir ļoti bīstami mums kā mazai nācijai, kad lielvaras vairs neievēro nekādas starptautiskās vienošanās, normas un saistības un Vitkofs (ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis) spēj vienkārši čomiski sarunāties ar savu partneri krievu Vladimiru Putinu un pamācīt viņu, kā runāt ar Trampu, un tas, manuprāt, ir ļoti biedējoši,” tā, komentējot kārtējo pamiera plānu, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” sacīja “ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
“Ziedot.lv” vadītāja ir neizpratnē, kāpēc Eiropa pirms tam nenāca ar savu plānu. Pēc katra Krievijas vai Amerikas piedāvājuma sākas histērija, bet starplaikā starp iepriekšējo pamiera plānu un šo no Eiropas taču arī varēja būt savs miera plāns, un tā varēja mēģināt to salikt un tad reaģēt, uzskata R. Dimanta. “Diemžēl Eiropas Savienība ir daudzu nāciju “kokteilis”, un katram ir sava interese,” viņa piebilda.
Spāņiem un itāļiem Ukrainas karš ir tikpat tāls kā mums Irāka un Irāna vai Afganistāna, kas mums ir ziņās. Pieredze ar Krieviju ir mums, Polijai, Baltijas valstīm, Somijai, un mums par to ir skaļi jākliedz, sacīja R. Dimanta. Turklāt tas, ka mēs neražojam ieročus, mūsu iespējas padara mazākas.
R. Dimanta ir ļoti satraukta par vērtību maiņu starptautiskajā politikā un “ka mēs varam skatīties uz kailo karali, un neviens nesaka, ka karalis ir kails”. Tramps var staigāt kails, un visi saka: “Cik skaisti viņš ir apģērbies!” Diemžēl tā tas ir, un “ziedot.lv” vadītāja ir pārliecināta, ka tas ir ļoti nodevīgi pret cilvēka cieņu, valstu un tautu pašnoteikšanās tiesībām.
Viņai nav šaubu, ka “arī mūs Vitkofs mierīgi varētu iztirgot, jo pašlaik ir tirgus, un tirgus nav tikai Amerikas, tirgus ir mūsu pusē”. Jo kā citādi lai saprot to, ka ceturtajā Ukrainas kara gadā mums joprojām ir sabiedriskais transports ar Krieviju un diezgan aktīva tirdzniecība - pieci procenti. “Kāpēc mēs tirgojamies ar agresoru, to, kas dara otram pāri? Kāpēc mēs necienām sevi?” retoriski vaicāja R. Dimanta.