Lielu popularitāti iekarojusī filma "TTT. Leģendas dzimšana" daudziem ir uzdevusi jautājumu, vai tiešām tika plānota Rīgas pārdēvēšana par Gagarinu.
Vēsturiskos avotos un vecāku cilvēku atmiņās minēts, ka 1961. gada aprīlī-maijā, tieši pēc Jurija Gagarina vēsturiskā lidojuma kosmosā, PSRS vadība izskatīja priekšlikumu pārdēvēt kādu no lielākajām padomju pilsētām par "Gagarina pilsētu”. Starp kandidātēm bija arī Rīga kā Baltijas reģiona galvaspilsēta.
Saskaņā ar vēsturiskiem avotiem un bijušo amatpersonu atmiņām, tieši Arvīds Pelše (LKP CK pirmais sekretārs no 1959. līdz 1966. gadam) ir saistīts ar šo ierosinājumu.
Vietējā līmenī pretestību izrādīja gan latviešu, gan daļa krievvalodīgo elites pārstāvju, baidoties no papildu spriedzes okupācijas gadu kontekstā. Par Rīgas pārsaukšanu par Gagarinu Latvijā runāja vēl ilgi, bet pamatā tās bija "virtuves" sarunas.
Jāpiemin, ka Rīgu no Gagarina vārda paglāba tā laika PSR ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs, kurš noraidīja šo priekšlikumu.
Rezultātā no plāna atteicās attiecībā uz galvaspilsētām, un 1961. gada 22. maijā par Gagarina pilsētu pārdēvēja Gžatsku Smoļenskas apgabalā - tur, kur dzimis pirmais kosmonauts.
Šis fakts balstās uz atmiņām no bijušajām Latvijas PSR un PSRS amatpersonām, kā arī netiešiem arhīvu materiāliem, lai gan tieša oficiālā sarakste par Rīgas iekļaušanu kandidāšu sarakstā joprojām nav pilnībā publiskota. Vēsturnieki to uzskata par piemēru, kā vietējā pretestība ietekmēja Maskavas propagandas plānus.