"Mēs esam visu laiku slaukti ārā," pētnieks vērtē, kāpēc Latvijā nav ekonomiskā uzrāviena

Iemesls, kāpēc visus 35 neatkarības gadus Latvijai ekonomiski tik smagi klājies, ir padomju okupācijas gadi, kuru laikā “mēs esam visu laiku slaukti ārā”, tā podkāstā “Piķis un ģēvelis!” pauž Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Viņš aprēķinājis, ka Maskava padomju periodā piesavinājusies apmēram 800 miljardus Latvijas naudas, kas tika iegūta ar rūpniecību un lauksaimniecību.

"Mēs esam atpalikuši. Līdz ar to mums nav tā uzrāviena. Ne tā izglītības sistēma, ne viss pārējais. Tas bija nenormāli noplicināts. Tāpēc mēs nevaram atļauties dzelzceļu uzbūvēt, mēs nevaram savas lidmašīnas atbalstīt. Elementāras lietas. Tāpēc, ka, ja mums būtu tie 800 miljardi…" viņš norāda.

Veicot pētījumu par Latvijas ekonomiku padomju gados, Krūmiņš izpētījis, ka lielākā daļa naudas, kas tika iegūta Latvijā rūpniecībā un lauksaimniecībā, aizplūda projām, tostarp uz Maskavu.

Viņš skaidro, ka Padomju Savienības periodā Latvija bija intensīvas ražošanas zonā. Latvijā bija izglītoti cilvēki un laba infrastruktūra. “Principā viņi ražoja šeit, jo varēja saražot kvalitatīvu produkciju. Tāpēc bija daudz militārās rūpniecības, tā bija Padomju Savienībā prioritāte,” teic Krūmiņš. Latvija Padomju Savienībā ražoja ārkārtīgi daudz. Tomēr daudz no saražotā aizplūda projām, Latvijai neko par to nesaņemot.